Savvaļas dzīvnieku rehabilitācija

Rīgas zoodārzs iespēju robežās uzņem nelaimē nonākušus savvaļas dzīvniekus, atveseļo tos un, ja iespējams, izlaiž dabā. 2008.–2017. gadā zoodārza karantīnā uzņemti 377 savvaļas dzīvnieki. 228 no tiem izdevās atveseļot. 77 no sekmīgi rehabilitētajiem dzīvniekiem izlaidām dabā.

Zoodārzs nespēj palīdzēt visos gadījumos, jo vieta un resursi ir ierobežoti. Pēdējos gados Latvijā izveidoti vairāki savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centri, kas ļauj labāk risināt situācijas, kad dzīvniekiem nepieciešama palīdzība. Zoodārzs pasākumu un kampaņu ietvaros izplata izglītojošu informāciju, lai mazinātu dzīvnieku nepamatotu nonākšanu nebrīvē.

Roņu mazuļu rehabilitācija

Rīga ZOO uzņem jūras krastā izskalotos roņu mazuļus situācijās, kad tie nonākuši nelaimē vai ir apdraudēti. 1983.–2017. gadā zoodārzā nonāca 138 ronēni, sekmīgi atveseļoti 66 no tiem. Izaudzētie jaunie roņi iekļauti zoodārza kolekcijā, nosūtīti citiem zoodārziem vai izlaisti jūrā. 2002.–2017. gadā Rīgas jūras līcī izlaisti 16 no rehabilitētajiem ronēniem. Visi iezīmēti ar pleznu markām, un nav saņemtas ziņas par iezīmēto roņu atrašanu.

Publikācijas:

Di Marzio A. 2022. Results of GPS monitoring of grey seals rescued by Riga Zoo. Abstract. – In: Deksne G. (ed.). University of Latvia: 80th Scientific conference, Zoology and Animal Ecology. Abstract Book. 31 January 2022. Nature House, University of Latvia, Riga, Latvia. P. 23.

Di Marzio A., Šķērstiņa R., Kalniņa M. 2021. Grey Seals at Riga Zoo: Conservation and education. Poster report. EAZA Online Annual Conference, 21.09.2021.

Sikspārņu rehabilitācija

Kopš 2021. gada Rīga ZOO sadarbojoties ar Latvijas Sikspārņu Pētniecības biedrības speciālistiem (latvijassiksparni.org) uzņem nelaimē nonākušus vai ievainotus sikspārņus un tos rehabilitē. Ja esat atraduši sikspārni, kuram, iespējams, nepieciešama speciālistu palīdzība, zvaniet uz Rīga ZOO info tālruni 28001109.

Bruņrupuču patversme

Lai samazinātu invazīvu sugu nonākšanu Latvijas dabā, piedāvājot iespēju tajā nodot bijušos mājas mīluļus – ūdens un sauszemes bruņrupučus. 2003.–2020. gadā zoodārzā pieņemti 513 bruņrupuči, visvairāk – dažādu pasugu sarkanausu bruņrupuči. Bruņrupuču patversmes izveidošana palīdzēja izglītot iedzīvotājus, kā arī izvietot daļu saņemto bruņrupuču, atrodot tiem jaunus, atbildīgus saimniekus.

Roņu monitorings Baltijas jūrā

2021. gadā jūrā tika izlaisti trīs jauni pelēkie roņi (Halichoerus grypus) ar GPS raidītājiem. 19. martā Ventspils tuvumā izlaida zoodārzā dzimušo mātīti Irbi (raidītāja Nr.183869), bet 3. jūnijā netālu no Rojas – tēviņu Melluzi (raidītāja Nr. 183868) un mātīti Grīvu (raidītāja Nr. 183870), kuri kā jūras krastā izskaloti mazuļi pavasarī bija nogādāti zoodārzā un sekmīgi rehabilitēti. Datu reģistrācija notika izmantojot satelītsekošanas sistēmu SPOT-293, Wildlife computer.

Šī projekta mērķi bija noskaidrot Rīgas zoodārzā rehabilitēto roņu izdzīvotību savvaļā. No nr. 183868 (Melluzis) GPS signālus saņēmām 44 dienas (831 signāls), no nr. 183869 (Irbe) – 277 dienas (9735 signāli) un no nr. 183870 (Grīva) – 46 dienas (905 signāli). Visi trīs dzīvnieki jūrā migrēja pa dažādiem ceļiem, kuri šķiet saistīti ar Baltijas jūras ūdens virsas straumēm.
Attēlā: Baltijas jūras straumju virzieni

Nr. 183868 – Melluzis – devās uz ieeju Botnijas līcī, tad, ceļojot tuvu Zviedrijas krastam, sasniedza Dāniju.(Atsevišķu koordināšu atrašanās uz sauszemes ir izkropļotu GPS signālu radīta kļūda.)

Nr. 183869 – Irbe -, ko izlaida Ventspils tuvumā, aizceļoja uz Gotlandes dienvidiem, tad uzturējās Bornholmas tuvumā.(Atsevišķu koordināšu atrašanās uz sauszemes ir izkropļotu GPS signālu radīta kļūda.)

Nr. 183870 – Grīva -, ko izlaida Rīgas līcī, ceļoja rajonā starp Roņu salu un Sāremā, tad palika jūrā Ventspils tuvumā.(Atsevišķu koordināšu atrašanās uz sauszemes ir izkropļotu GPS signālu radīta kļūda.)

Mūsu dati liecina, ka mūsu dzīvnieki migrācijas laikā pārvietojās pa Baltijas jūras straumēm, apmeklējot sugas galvenās kolonijas (violetie punkti kartē) un barošanās rajonus (zaļie laukumi kartē). Līdzšinējie rezultāti rāda, ka izlaistie dzīvnieki labi adaptējas dzīvei jūrai (pieņemam, ka signālu saņemšana no raidītājiem nr. 183868 un 183870 tika pārtrūka tehnisku problēmu dēļ). Mūsu dati palīdzēs pētījumiem nākotnē, sniedzot vairāk informācijas par sugas migrācijām Baltijas jūrā un saikni starp vairošanās populācijām.Attēlā:violetie punkti ir pelēko roņu galveno koloniju uzturēšanās vietaszaļie laukumi ir pelēko roņu galvenie barošanās rajoni

2021. gadā iegūtie trīs pelēko roņu pārvietošanās GPS dati:ļāva pirmo reizi Latvijā veikt roņu satelītsekošanu;pierādīja, ka izlaistie roņi nevis paliek izlaišanas vietā, bet veic tālas migrācijas, sasniedzot pat Dāniju; tas atspēko apgalvojumu, ka izlaistie roņi varētu kaitēt zvejniecībai Rīgas līcī;parādīja, ka izlaisto dzīvnieku uzvedība atbilst sugai raksturīgajam dabiskajam dzīvesveidam, un zoodārzā rehabilitētie roņi labi spēj pielāgoties dabiskajai videi.

Rīgas Zooloģiskā dārza roņus un Latvijas piekrastē nonākušo ronēnu rehabilitāciju jau ilgus gadus atbalsta Ventspils pilsēta.

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri