Ziemeļu lūsis
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Carnivora – plēsēju kārta
- Felidae – kaķu dzimta
- Lynx lynx – Eirāzijas lūsis
- Pasuga: Lynx lynx lynx – ziemeļu lūsis
Aizsardzības statuss
Izplatība un dzīves vide
No četrām lūšu sugām Eirāzijas lūšiem ir vislielākais izplatības areāls. Tie apdzīvo lielus skujkoku un jaukto koku mežus, mēdz būt sastopami arī tundrā. Savu teritoriju tie iezīmē un sargā no citiem lūšiem. Teritorija tiek mainītas galvenokārt barības izsīkuma vai traucējumu dēļ.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Eirāzijas lūsis ir arī lielākā no četrām lūšu sugām. Tēviņi ir 18 līdz 25 kilogramus smagi, bet mātītes – 12 līdz 16 kilogramus smagas. Skaustā lūša augstums saniedz 50–75 cm.
Lūši prot veikli kāpt kokos, taču to dara tikai nepieciešamības gadījumā, piemēram, bēgot no apdraudējuma. Kāpšanai palīdz spēcīgās un garās pakaļkājas, kā arī asie nagi, ko lūši var ievilkt tāpat kā mājas kaķi. Tas palīdz mežā atšķirt lūšu pēdu nospiedumus no vilka vai suņa – lūšu pēdas nospiedums ir apaļāks, un tam parasti nav redzami nagi.
Tiek spekulēts, ka lūšu melnie ausu pušķīši palīdz uzlabot dzirdi, taču visticamāk tiem ir komunikācijas funkcija starp lūšiem, jo tie izceļ ausu novietojumu. Atšķirībā no daudziem citiem kaķu dzimtas pārstāvjiem, lūšiem ir īsa aste. To skaidro dažādi, taču populārākais no minējumiem ir, ka kādas ģenētiskas mutācijas rezultātā aste īsa kļuva lūšu priekštecim, un, tā kā tas nebija traucējoši, pazīme saglabājās. Iespējams, ka īsā aste arī palīdz nezaudēt siltumu.
Barošanās
Plēsējs, dod priekšroku dažādiem pārnadžiem, visbiežāk stirnām, bet nepieciešamības gadījumā var nomedīt pat staltbriežus. Medī arī putnus, zaķus, grauzējus un dažādus citus dzīvniekus. Neapēsto barību aizvelk un noslēpj, lai nepieciešamības gadījumā atgrieztos.
Medības parasti notiek, uzglūnot medījumam uz zemes. Medībās noder lūšu izcilā redze, dzirde un oža.
Vairošanās
Mātītes janvāra beigās un februārī sāk „iesmaržināt” savas teritorijas. Lūšu tēviņi, sekojot smaržas zīmēm, pulcējas pie mātītēm un uzsāk savstarpējās cīņas. Tās visbiežāk nebeidzas ar traumām, bet gan skaļiem saucieniem un izrādīšanos viens otram. Lūšu riests turpinās līdz marta vidum. Visu pārējo gadu lūši pavada kā vientuļnieki, mātītes mazuļus audzina vienas.
Grūsnība ilgst apmēram 70 dienas. Metienā ir viens līdz četri, bet visbiežāk ir divi vai trīs mazuļi. Mazuļi tiek aprūpēti labi paslēptā midzenī. Apmēram trīs mēnešu vecumā māte tos sāk apmācīt medībās. Mazuļi kļūst pilnīgi patstāvīgi ziemā, un mātīte tos atstāj pirms nākamās pārošanās sezonas.
Sugas saglabāšana
Latvijā 2022. gadā tika veikti grozījumi īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un nolemts aizliegt lūšu medības. 2021.–2022. gadā Valsts meža dienests ziņoja, ka Latvijā ir ap 1400 lūšu.
Informācijas avoti:
Ornicāns A. https://dabasdati.lv/lv/article/lusi-uzsak-riesta-cinas/2011/
https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/lynx-lynx-l/
https://www.britannica.com/animal/lynx-mammal
https://www.iucnredlist.org/species/12519/121707666
LCIE 2025 https://www.lcie.org/large-carnivores/eurasian-lynx
https://wildbruecke.de/en/lynx-size
Jaroš F. 2012. The ecological and ethological significance of felid coat patterns (Felidae). DOI:
https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/saja-medibu-sezona-medit-lusus-nebus-atlauts
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
