Gvanaka

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Klasifikācija

  • Chordata – hordaiņu tips
  • Mammalia – zīdītāju klase
  • Artiodactyla – pārnadžu kārta
  • Tylopoda – biezpēdaiņu apakškārta
  • Camelidae – kamieļu dzimta
  • Lama – lamu ģints
  • Lama guanicoe – gvanaka

Izplatība savvaļā

Savvaļā mīt 1,5–2 miljoni gavanaku, vairāk nekā 80% no tām Argentīnā. Sastopamas arī Čīlē un Peru, neliels skaits arī Bolīvijā un Paragvajā. Tagadējā populācija ir tikai paliekas no 30–50 miljoniem gvanaku, cik bijis laikos, kad eiropieši iekaroja Ameriku. Populācijas sarukšanā vaino gan piemērotas dzīves vides samazināšanos, gan izmedīšanu, gan klimata pārmaiņas. Gvanakas medī kā aitu konkurentus uz barību, kā arī gaļas un vērtīgo ādu ieguvei.

Pašlaik gvanakas saglabājušās tikai 26% no kādreizējā areāla, bet atsākusies populācijas palielināšanās.

Vai ir tiesa, ka

  • Gvanakām asinīs ir četrreiz vairāk sarkano asinsķermenīšu nekā cilvēkam?
  • Gvanaku grupa savas teritorijas robežas iezīmē ar lielām spiru kaudzēm?
  • Lamu kakla āda ir tik bieza, ka no tās var darināt apavu zoles?

Aizsardzība

Gvanaka iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide un pielāgojumi

Gvanakas mīt Patagonijas sausajos krūmājos un stepēs. Dažreiz ziemu pārlaiž mežos. Sastopamas no jūras līmeņa līdz pat 4000 m augstumam kalnos. Pielāgojums dzīvei augstkalnu apstākļos gvanakām ir palielināts sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) daudzums asinīs – četrreiz vairāk nekā cilvēkam.

Barība un barošanās

Augēdājas, pārtiek gan no zāles, gan krūmiem. Tāpat kā aitas, kas ir galvenais gvanaku konkurents uz barību, izmanto vairāk nekā 100 dažādu augu sugu. Var ilgu laiku iztikt bez dzeršanas.

Sabiedriskā uzvedība

Sabiedriskas un poligāmas, dzīvo ģimeņu grupās, kurās ir ap 16 dzīvnieku. Dominējošais tēviņš grupas apjomu regulē, padzenot jaunos tēviņus, kad tie sasnieguši 6–12 mēnešu vecumu. Padzen arī jaunās mātītes un svešas gvanakas, kas mēģina pievienoties grupai. Grupas teritorijas robežas tiek iezīmētas ar lielām kopīgām spiru kaudzēm, kas diametrā var sasniegt 2,5 m un augstumā – 30 cm.

Ģimeņu grupās iekļaujas ap 18% tēviņu, pārējie dzīvo vecpuišu grupās, kas apjomā var sasniegt pat 50 dzīvnieku, vai pa vienam. Vecpuišu grupas galvenokārt veido jaunie tēviņi, kas grupā pavada 3–4 gadus, cīņā par dominanci trenējoties “kakla cīņās”, kas noderēs vēlāk, kad tie mēģinās atkarot sev ģimenes grupu.

Vairošanās un dzīves cikls

Grūsnība ilgst 11 mēnešus. Mazulis piedzimstot sver 6–16 kg, ar mātes pienu barojas 6–12 mēnešus. Mazuļi dzimst ik pārgadus.

Dzimumgatavību sasniedz 2 gadu vecumā, lai gan mātītes var sākt vairoties pat gada vecumā.

Dzīves ilgums – 20–25 gadi. Dzīves ilguma rekords nebrīvē ir 28 gadi 4 mēneši.

Dažādi fakti

Mājas lamas izveidojušās no gvanakām, kamēr alpaku senči ir vikunjas.

Vienīgais dabiskais ienaidnieks ir puma, kam par upuri var krist jaunās gvanakas. Tomēr pumu skaita samazināšanās atsaukusies uz gvanaku populācijām tādējādi, ka vairāk gvanaku iet bojā no bada.

Pieaugušas gvanakas skrējienā var sasniegt 56 km/h, t.sk. skrienot pa stāvu, kalnainu apvidu. Gvanakas arī labi peld.

Lai pasargātu kaklu, uz tā izveidojusies biezāka āda. Šī pati īpatnība saglabājusies arī mājas lamām. Bolīvieši lamu kakla ādu izmanto kurpju zoļu izgatavošanā.

Gvanako ir dubulta vilna – arī mīksta pavilna, kuras šķiedras ir 16–18 mikronus biezas, smalkākas par vissmalkāko kašmiru. Izcilā gvanaku vilna savā vērtībā atpaliek tikai no vikunjas (un no vikunjas izveidoto alpaku) vilnas. Gvanaku, sevišķi mazuļu ādas nereti izmanto lapsādu vietā, jo pēc tekstūras tās grūti atšķiramas no rudās lapsas ādām.

Gvanakas nosaukums nāk no Dienvidamerikas indiāņu kečvu valodas.

Informācijas avoti

Baldi, R.B., Acebes, P., Cuéllar, E., Funes, M., Hoces, D., Puig, S. & Franklin, W.L. 2016. Lama guanicoe. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T11186A18540211. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-1.RLTS.T11186A18540211.en. Accessed on 01 October 2023.

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri