28/06/2010

Līgo dienas pēcpusdienā Rīgas zoodārza dienesta vārtus piesardzīgi pavēra savdabīga kompānija – trīs stalti puiši un sportiskas miesasbūves... sivēns! Puiši, acīm redzami, cik nu kuram bijis tas mērs, bija sīvo baudījuši, bet sivēns rātni tecēja piesiets saitītē. Nē, ne jau pie Pelēča vilka šie devās, vēlējās tik sivēnam zoodārzā atrast jaunas mājas.

Rau, gadījies esot tā, ka puiši sivēnu nopirkuši, lai Līgo vakarā mielastu ar ceptu cūculēnu bagātinātu, bet skaidrā prātā kaujamdūci nevienam neesot bijis drosmes rokā ņemt. Iedzēruši pa mēriņam, bet, jo vairāk dzerts, jo vairāk ugunsūdens sirdi mīkstinājis un sivēns mīļāks kļuvis. Vārds pa vārdam un izlemts suķīti amnestēt un uz zoodārza „Lauku sētu” nogādāt. Tā kā Zivtiņš pie auto stūres jautrā prātā sēsties neiesaka, brašie vīru sējuši savu vedamo saitītē un drošu dūšu kāpuši tramvajā, kur, kā zināms, šajās svētku dienās biļetes nebija jāpērk ne cilvēkiem, ne suņiem, ne arī sivēniem.

Tā nu puiši stāvēja zoodārza vārtos – emocionāli iztukšoti un fiziski (dēļ sīvā) sagrauti. Tik sivēns neapzinājās stāvokļa nopietnību un centās draiskuļot. Un kuram gan svētkos zoodārzā celtos roka nelaimē nokļuvušos ārā raidīt? Tā nu sivēns, kurš izrādījās sieviešu dzimuma, tika pieņemts zoodārza dzīvo eksponātu pulkā, lai pēc vakcinēšanas un oficiālas reģistrēšanas sāktu pildīt savus cūkas pienākumus „Lauku sētā”, kopā ar 3 tur jau mītošajiem sugas pārstāvjiem. Tā kā jaukā sivenīte zoodārzā ieradās 23. jūnijā, vienbalsīgi lemts tai dot vārdu Līga.