Zooloģiskā dārza izveidošana

Jau 19. gs. beigās Rīgā apsprieda domu par Zooloģiskā dārza izveidošanu, bet pilsētas valde atzina, ka zooloģiskais dārzs būtu "greznumlieta".

1907. gada jūlijā Rīgas pilsētas valdes dokumentos parādījās jauna lieta – "Zooloģiskā dārza atvēršana Rīgā".

1908. gada 29.septembrī apstiprināja biedrības "Rīgas Zooloģiskais dārzs" statūtus. Biedrība uzņēmās līdzekļu vākšanu un organizatoriskos darbus.

1911. gada 13. aprīlī starp Rīgas pilsētas valdi un biedrību "Rīgas Zooloģiskais dārzs" noslēdza līgumu. Biedrības pienākums bija atvērt Zooloģisko dārzu publikai ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem, un nodrošināt vismaz 75 dzīvnieku sugu eksponēšanu.

Dārza veidotāji uzskatīja, ka viņu galvenais uzdevums ir rādīt apmeklētājiem vietējos, mērenās joslas zvērus un putnus, svešzemju dzīvniekiem ierādot otro vietu.

Attēlā:

Rīgas zooloģiskā dārza vārti 1912. gadā

Par Zooloģiskā dārza dzimšanas dienu kļuva1912. gada 14. oktobris, kad pilsētas domnieks E. Betihers, pilsētas meža inženieris E.Ostvalds un Biedrības priekšsēdētājs F.Bahs apstaigāja dārzu un parakstīja aktu. Aktā konstatēts, ka jaundibinātajā zooloģiskajā dārzā ir pat vairāk dzīvnieku, nekā nepieciešams tā oficiālai atvēršanai. Tolaik Rīgas Zooloģiskajā dārzā varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem.

Zooloģiskā dārza plānu izveidoja Georgs Kūfalts, ēkas projektēja arhitekts Hermanis Zeiberlihs.

Zoodārza kolektīvā bija 10 dzīvnieku sargi un 13 citi darbinieki. Dārza valdi vadīja mācīts zoologs, virsskolotājs Kārlis Grevē.

Ieejas biļešu cenas: pieaugušajiem svētdienās 20 kapeikas, darbdienās 25 kap., bērniem līdz 15 gadu vecumam 10 kap., bet klasei skolotāja pavadībā 5 kap. no personas.

Laikā no 1913. līdz 1915. gadam atkārtoti, ar papildinājumiem, izdeva Kārļa Grevē sastādīto „Vadoni pa zooloģisko dārzu Rīgā” latviešu, vācu un krievu valodās. (attēlā - Vadoņa titullapa)

Zooloģiskā dārza valstiski svarīgo nozīmi apliecina tajā publicētais goda biedru saraksts:

Vidzemes gubernators N.A. Zvegincovs,

Pilsētas galva G. Armisteds,

Pilsētas dārzu direktors G. Kūfalts,

Pilsētas galva W. fon Bulmeriks,

Direktors valsts padomnieks G. Šveders,

F. fon Falc-Feina kungs, Askanijā Novā, Krimā.

1914. gadā biedrībā bija jau trīs simti mūža biedru, pateicoties sabiedrības atbalstam, uzceltas daudzas ēkas. Vairāk vai mazāk pārbūvētas līdz mūsdienām saglabājušās kantora ēka (uzbūvēta par Virses kundzes naudu), galvenie vārti ar kases namiņiem, ziloņu māja (ar Zīriņa kunga un Hibnera firmas gādību), pērtiķu māja (finansējis komercpadomnieks Fogeļzanga kungs u.c.), kafejnīca ezera krastā, restorāns (tagad akvārijs un Latvijas abinieku un rāpuļu ekspozīcija), mazā kase (20. un 21. gadsimtu mijā insektārijs), u.c. Ilgus gadus kalpoja arī krokodilu māja (nojaukta 2004.gadā). Nav saglabājusies senā lauvu grota, plēsīgo putnu mītne, lāču sprosts u.c.

Daudzus dzīvniekus dārzam dāvināja uzņēmēji, firmas, kuģu kapteiņi un privātpersonas. Pirmo ziloni dāvināja Zīriņa kungs kopā ar Hibnera firmu, bet mežacūku – Turkestānas konsuls Vortmana kungs. 1914. gada laikā vien zoodārzam uzdāvināja 534 dzīvniekus par kopējo vērtību 28 239 rbļ. Arī Viņa Augstība Valsts Imperators Nikolajs II dāvāja sumbru pāri. (attēlā)

Pirms I Pasaules kara zooloģiskā dārza nekustamās mantas vērtība bija 130 000 rubļu, bet dzīvnieku vērtība 42 000.

Sākoties karam, Zooloģiskā dārza finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās un kļuva kritisks. Septiņus zoodārza darbiniekus iesauca armijā, dārzu un biedrību atstāja visi Vācijas pavalstnieki. Biedrības padome nolēma atlikt visu plānoto būvju celtniecību un lūgt pilsētas valdei atbalstīt zooloģisko dārzu. Pilsētas valde piešķīra zoodārzam ikmēneša pabalstu līdz tūkstoš rubļiem mēnesī. 1915. gada septembrī pārtrauca tramvaju kustību uz Ķeizarmežu un katastrofāli saruka zoodārza apmeklētāju skaits. Pilsētas valde pabalstu nepalielināja, bet 1916. gada martā vispār pārtrauca tā izsniegšanu. Daļu no dzīvniekiem pārdeva, daļu likvidēja. Dārza valde aicināja sabiedrību ziedot. Komerciju padomnieks Guseva kungs uzņēmās visus izdevumus dārza lepnuma sumbra uzturēšanai, kāds anonīms kungs materiāli atbalstīja „sniega panteras” uzturēšanu, bet vairākas dāmas savu naudu ziedoja iemīļotās mežacūkas Trīnas vajadzībām. Katrs ziedojis ko var – Krossa kundze – malku, maizes ceptuve „Samsons, Rikkerts un Ko” – 25 pudus maizes drupatu, Angelbeka un Mencendorfa firmas – rīsus un rozīnes, utt.

Entuziasma pilnā direktora Kārļa Grevē dzīve pēc smagas slimības aprāvās 1916. gada 17.aprīlī.

Zooloģiskais dārzs izmisīgi pūlējās izdzīvot līdz 1917. gada beigām. Šajā gadā Rīgā ienāca vācu armija, 37 vērtīgākie dzīvnieki tika aizvesti uz Vāciju. Novembrī ziedojumu vākšanu pārtrauca. Vēl dažus gadus cerēja dārzu atjaunot, teritoriju apsargāja un daudzmaz uzturēja kārtībā.