Stirna
Vai tā ir tiesa, ka
■ Stirnām negaršo koku miza?
■ Stirnām grūsnība var ilgt gan 5,5, gan pat 9 mēnešus?
■ Stirnu mātīte savu astes "spoguli" (balto laukumu uz dibena) pēc vajadzības var gan izvērst, gan sašaurināt?
Zoodārzā
Stirnas aplūkojamas zoodārza ārpilsētas bāzē "Cīruļi".
Izplatība savvaļā
Stirna plaši izplatīta visā Eiropā, t.sk. Latvijā.
Dzīves vide
Stirna sastopama visdažādākajos biotopos – dažādu tipu mežos, purvos, ganībās, lauksaimniecības zemēs, arī piepilsētās. Vasaras ganībām izmanto pļavas, izcirtumus, mežam pieguļošās aramzemes. Rudenī barību meklē meža rajonos, kur bagātīgi pieejami sīkkrūmi (mētras), bet ja sniega sega pārsniedz 30 cm un mētras vairs nav sasniedzamas, pārvietojas uz meža nogabaliem ar bagātīgu lapkoku un krūmu pamežu. Savukārt agri pavasarī labākā barošanās vieta ir ziemāji.
Barība
Pārtiek no dažādas augu barības. Stirnas barībā reģistrētas vairāk nekā 250 augu sugas. Atkarībā no sezonas pārtiek no zālaugiem (vasarā), mētrām (rudenī un ziemā), koku un krūmu zariem (ziemā, ja sniega sega pārsniedz 25–30 cm un mētras vairs nav viegli sasniedzamas). Atšķirībā no staltbrieža un aļņa, koku mizu parasti negrauž. Diennaktī patērē 2–3 kg barības.
Dzīves cikls
Stirnas dzīvo nelielos bariņos, sevišķi ziemā, kad salasās 3–7 dzīvnieku grupās, kuras parasti veido viena vai divas ģimenes un vada kāda no vecākajām mātītēm. Vecākie tēviņi dzīvo kā vientuļnieki.
Jauniem tēviņiem ragi sāk augt septembrī–oktobrī, bet pieaugušajiem tēviņiem – janvārī–februārī. Ragi pārkaulojas un atmirusī āda tiek noberzta aprīlī–jūnijā. Riests notiek jūlijā–augustā. Šai laikā nereti veidojas nosacīti pāri, bet starp tēviņiem notiek arī riesta cīņas, kuru rezultātā veiksmīgākais tēviņš iegūst tiesības uz vairāku mātīšu uzmanību. Tēviņi ragus nomet oktobrī–decembrī.
Dzimumgatavību mātītes sasniedz gada, tēviņi – 2 gadu vecumā. Grūsnība kopumā ilgst aptuveni 9 mēnešus, ieskaitot ilgu latento periodu, apaugļotajai olšūnai novēlojot implantēšanos dzemdē. (Dažas mātītes pārojas tikai novembrī–decembrī, un šajā gadījumā grūsnība ilgst apmēram 5,5 mēnešus, latentajam periodam izpaliekot).
Mazuļi dzimst maijā–jūnijā. Metienā parasti ir divi mazuļi, bet var būt 1–3. Māte mazuļus zīda 3–5 mēnešus un kopā ar tiem dzīvo līdz nākamā gada pavasarim. Mēneša vecumā mazuļi sāk pārtikt arī no augu barības.
Stirnēnu plankumainais aizsargkrāsas kažociņš ļauj tiem saplūst ar ņirbošajām ēnām. Šī maskēšanās krāsa mazuļiem saglabājas līdz 4 mēnešu vecumam. Mazuļiem sekot mātei palīdz tās astes "spogulis" – balts, uzkrītošs plankums pie astes, kam mazulis var droši sekot briesmu gadījumā. Balto spoguli māte briesmu gadījumā izvērš, savelkot īpašus zemādas muskuļus astes apvidū.
Dzīves ilgums 12–15 gadi.
Dažādi fakti
Tā kā stirnas pēdiņa ir ļoti šaura (svara slodze sasniedz 300–360 g uz 1 cm2), stirna ziemā dziļākā sniegā pārvietojas ar grūtībām. Kritiskais sniega segas biezums ir
35–40 cm.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Stirna |
| Angliski: | Roe Deer |
| Latiniski: | Capreolus capreolus |
| Krieviski: | Косуля |
