Vītņragu kaza
Vai tā ir tiesa, ka
■ Vītņragu kazas ēd, izslējušās pakaļkājās?
■ Klinšu ērgļi medī vītņragu kazu mazuļus?
■ Vītņragu kazas sauc par "čūsku ēdājām"?
Zoodārzā
2008. gada rudenī atklātajā pārbūvētajā Kazu kalnā mīt vītņragu kazu ģimene, kurā labi iekļāvies no Permas zoodārza Krievijā atvestais āzītis vārdā Nestors Mahno. 2009. gada vasarā vītņragu kazu grupā izauga septiņi kazlēni.
Izplatība savvaļā
Savvaļā pašlaik sastopami ne vairāk kā 2500 vītņragu kazu. Tās dzīvo Himalaju rietumdaļā – Afganistānā, Indijā, Pakistānā, Tadžikstānā un Uzbekistānā.
Vītņragu kazas medī gan gaļas un ādas ieguvei, gan ragu dēļ, ko Āzijā izmanto tautas medicīnā. Vītņragu kaza ir arī iekārota medību trofeja. Kara darbības laikā Afganistānā medību spiediens ir pat pieaudzis. Cilvēka darbība samazina vītņragu kazām piemēroto dzīves vidi, un uz barības resursiem konkurē skaitā arvien pieaugušie mājlopi. Pēdējo 40 gadu laikā vītņragu kazu skaits savvaļā pastāvīgi samazinās.
Sugas saglabāšana
■ Iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā kā apdraudēta suga (Endangered).
■ Vītņragu kaza iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) 1. pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana, ko veicina tirdzniecība ar šiem dzīvniekiem.
■ Vītņragu kazu nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB).
Dzīves vide
Vītņragu kazas sastopamas kalnos 500–3600 m augstumā virs jūras līmeņa. Tās apdzīvo zemos krūmājus, ko veido ozoli, priedes un kadiķi.
Tā kā apdzīvo salīdzinoši klaju dzīves vidi, vītņragu kazām ir ļoti asa redze. Labi attīstīta arī oža. Abas šīs maņas kazas izmanto, lai izvairītos no plēsoņām.
Barība
Pārtiek no zāles (vasarā) un lapām un zariem (galvenokārt ziemā). Lai sasniegtu koku lapas, izslejas pakaļkājās. Baroties dodas krēslā – agri no rīta vai vēlā pēcpusdienā. Barošanās aizņem 12–14 stundas dienā, ieskaitot atgremošanu.
Dzīves cikls
Mātītes dzīvo grupās, kurās vidēji ir 8–9 dzīvnieki, bet dažreiz veidojas arī
30–100 dzīvnieku lieli bari. Pieaugušie tēviņi dzīvo kā vientuļnieki.
Mātītes dzimumgatavību sasniedz 1,5–2,5 gadu vecumā, tēviņi – vidēji 3 gadu vecumā. Riests notiek rudenī–ziemā. Vairošanās ir poligāma, tēviņi pievienojas mātīšu bariem un savā starpā agresīvi sacenšas par tiesībām uz mātīšu uzmanību.
Grūsnība ilgst 4,5–5,5 mēnešus. Mātītei aprīlī–jūnijā dzimst 1–2 kazlēni. Mazuļi ar mātes pienu barojas līdz 5–6 mēnešu vecumam. Pie mātes tie paliek līdz nākošās vairošanās sezonas sākumam.
Dzīves ilgums – 11–13 gadi, nebrīvē – līdz 19 gadiem.
Dažādi fakti
Dabiskie ienaidnieki – vilki, sniega leopardi, leopardi, lūši. Vītņragu kaza ir svarīgs šo dzīvnieku barības avots, un plēsoņu spiediena rezultātā sugas populācijas ir nelielas, bet sastāv no spēcīgiem un veselīgiem dzīvniekiem. Lai arī tas notiek reti, dokumentēti arī klinšu ērgļu uzbrukumi kazlēniem.
Vītņragu kaza ir Pakistānas nacionālais dzīvnieks.
Sugas angliskais nosaukums "Markhor" radies no persiešu vārdiem "mar" + "khor", tulkojums – čūsku ēdājs. Lai arī pastāv persiešu mīts par vītņragu āzi, kas nogalina kobru, valodnieki tomēr uzskata, ka ticamāks skaidrojums ir afgāņu vārdu "mar" + "akhur" kombinācija , tulkojumā – čūskradzis. Loģiska šķiet atsauce uz čūskveidīgi izvītajiem ragiem, kamēr zināms taču, ka vītņragu kazas ir augēdājas, lai gan noteikti spēj nogalināt čūskas.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Vītņragu kaza |
| Angliski: | Turkomen Markhor |
| Latiniski: | Capra falconeri heptneri |
| Krieviski: | Козёл винторогий |
