Buhāras uriāls
Par uriāliem sauc Āzijā dzīvojošas savvaļas aitas (citi to radinieki ir mufloni un argali). Uriālu, tāpat kā pārējo savvaļas aitu taksonomija arvien ir neskaidra. Domas dalās arī jautājumā, kas ir īstie mājas aitu senči – mufloni vai uriāli.
Zoodārzā
Kad 2008. gadā tika pārbūvēts Kazu kalns, zoodārzā pēc 35 gadu pārtraukuma atgriezās Buhāras uriāli. Pirmie 13. septembrī ieradās divi tēviņi no Kaļiņingradas zoodārza, bet 7. novembrī – četras mātītes no Tallinas zoodārza. 2009. gada pavasaris nesa birumu jēru.
Izplatība savvaļā
Savvaļā ir ap 1200 Buhāras uriālu, kas sastopami Tadžikistānā, kā arī Turkmenistānā un Uzbekistānā, un to skaits dabā samazinās. Skaita sarukšanas faktori – medības, mājlopu radītā konkurence par barību, kā arī sausums un bargas ziemas.
1968./1969. un 1971./1972. gadu ziemas Tadžikstānā bija sevišķi bargas, un 1969. gadā tika atrasts daudz bojā gājušu uriālu.
Sugas saglabāšana
■ Uriāls iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā saudzējama suga (Vulnerable).
■ Uriāls iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 2. pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide
Uriāli apdzīvo sausu stepi līdz 6000 m virs jūras līmeņa, bet sastopami arī lauksaimniecības zemēs un mežos.
Barība
Barojas ar zāli, krūmiem, arī graudiem.
Dzīves cikls
Buhāras uriāli ir sabiedriski dzīvnieki. Uriālu grupās ietilpst mātītes, jēri un vēl pilnībā nepieaugušie dzīvnieki, savukārt pieaugušie auni veido vecpuišu grupas. Grupās pastāv hierarhija, dominējot augumā lielākajiem dzīvniekiem, savukārt vecpuišu baros svarīgākais ir ragu lielums.
Dzimumgatavību Buhāras uriāli sasniedz pusotra gada vecumā. Poligāmi, bet auni harēmus neveido. Riests notiek novembrī–decembrī. Grūsnība ilgst 5 mēnešus. Mazuļi dzimst ik gadus, jaunām mātītēm dzimst viens mazulis, vecākām – divi vai (reti) pat trīs. Jēri ar mātes pienu barojas 5–6 mēnešus, bet zāli skrubināt sāk jau mēneša vecumā.
Dzīves ilgums 8–12 gadi.
Dažādi fakti
Starp savvaļas aitu dažādām sugām un pasugām iespējama krustošanās.
Savvaļas aitu (un to skaitā uriālu) Ovis taksonomija arvien ir diskutabla, un pastāv dažādi klasifikācijas varianti, no kuriem visi arvien ir apstrīdami. Lai situāciju sarežģītu vēl vairāk, ir eksperti, kas Ovis (aitu) ģinti apvieno ar Capra (kazu) ģinti, pamatojoties uz to, ka kazas un aitas spēj ne vien savstarpēji krustoties, bet arī radīt auglīgus pēcnācējus.
Uriālu tēviņiem ir masīvi ragi, mātītēm – daudz sīkāki. Ragu garuma rekords – 99,06 cm.
Uriāli var sagādāt postu fermeriem.
Tik veikliem kāpelētājiem kā uriāli plēsoņas sagādā maz problēmu. Jērus var apdraudēt ērgļi un savvaļas suņi un kaķi.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Buhāras uriāls |
| Angliski: | Bukhara Urial |
| Latiniski: | Ovis vignei bochariensis |
| Krieviski: | Уриал бухарский |
