Divkupru kamielis
Vai tā ir tiesa, ka
■ Divkupru kamieli vairāk nekā 30 gadus uzskatīja par savvaļā jau izmirušu?
■ Kamieļi kupros neuzglabā ūdeni?
■ Kamieļi ēd zivis un gaļu?
Zoodārzā
Rīgā mīt kamieļu grupa – 1993. gadā Kalmikijā dzimusī Arna un 1999. gada 11. aprīlī Rīgas zoodārzā dzimusī Bona, kurām 2009. gada 22. aprīlī pievienojās Vasara no Kauņas zoodārza, bet 13. novembrī – jauns kamieļu tēviņš Niselinskis no Kolmārdenas zoodārza Zviedrijā.
Izplatība savvaļā
Pasaulē pašlaik ir ap 1,4 miljonu divkupru kamieļu, no kuriem gandrīz visi ir domesticētie mājas kamieļi. Kādreiz savvaļas divkupru kamieļi bija sastopami plašā areālā, kas aptvēra lielas teritorijas Ķīnā un Mongolijā, un sniedzās līdz pat Kazahstānas vidienei. 19. gs. vidū suga izmira areāla rietumu daļā, saglabājoties tikai nomaļās Gobi un Taklamakana tuksneša daļās. Pēdējo 150 gadu laikā arī šīs populācijas ir pastāvīgi samazinājušās un sadrumstalojušās.
20. gs. 20. gados sugu jau uzskatīja par savvaļā izmirušu, līdz 1957. gadā kāda ekspedīcija Gobi tuksnesī uzdūrās dažiem savvaļas divkupru kamieļiem. Tomēr suga ir tuvu izmiršanai. 2004. gadā bija atlicis vairs tikai ap 950 savvaļas divkupru kamieļu (ap 600 dzīvnieku Ķīnā un ap 350 Mongolijā), un to skaits turpina samazināties.
Savvaļā vēl saglabājušās dabiskās kamieļu populācijas turpina apdraudēt daudzi faktori. Ik gadus vairāki kamieļi tiek nošauti (Ķīnā ap 20, Mongolijā 25–30), un šādas rīcības cēloņi ir gan mājas kamieļu turētāju bažas, ka nedaudzie savvaļas dzīvnieki patērēs mājlopiem nepieciešamos ūdens un barības resursus, gan arī medības sporta pēc.
Tajā pašā laikā zūd savvaļas kamieļiem piemērotā dzīves vide – to degradē skaitā arvien pieaugošie mājlopi – gan mājas kamieļi, gan kazas. Savukārt samazinās oāžu skaits, kur pieejams dzeramais ūdens, un arvien vairāk savvaļas kamieļu iet bojā vilku uzbrukumos, plēsoņām koncentrējoties pie palikušajām dzeramā ūdens vietām. Draudi ir arī plānotā gāzes cauruļvadu būve, paredzamā derīgo izrakteņu ieguves palielināšanās un rūpniecības attīstība tuksnešos.
Vēl viens savvaļas kamieļa pastāvēšanas drauds ir krustošanās ar mājas kamieļiem, kas iespējama un notiek gandrīz visā savvaļas kamieļu areālā. Noskaidrots, ka nomaļajā tuksnesī Gansu provincē (Ķīnā) mīt vienīgie savvaļas kamieļu bari, kam nav bijis saskarsmes un hibridizācijas iespēju ar mājas kamieļiem. Tā arī ir pati visvērtīgākā savvaļas populācijas daļa. 2000. gadā tās saglabāšanai izveidoja rezervātu
65 000 km2 platībā. Tieši šie tuksneša rajoni 45 gadus Ķīnai kalpoja kā kodolizmēģinājumu poligons, kas nav traucējis šeit saglabāties savvaļas kamieļu populācijai. Tomēr, kopš kodolizmēģinājumi pārtraukti, kamieļiem postu sākusi sagādāt nelegālā toksisku vielu ieguve un arī medības.
Savvaļas kamieļu saglabāšanas fonds Mongolijā izveidojis vairošanas programmu nebrīvē. Tomēr programmas vajadzībām šobrīd iespējams izmantot tikai 15 nebrīvē esošus tīras sugas divkupra kamieļus. Tas ir ļoti mazs vaislas dzīvnieku skaits, kas dabiskas vairošanas ceļā var nodrošināt tikai ļoti lēnu nebrīves populācijas pieaugumu, jo katrai savvaļas mātītei mazulis dzimst tikai reizi divos gados.
Sugas saglabāšana
■ Savvaļas divkupru kamielis iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā kritiski apdraudēta suga (Critically Endangered).
Dzīves vide
Divkupru kamieļi sastopami Ķīnas un Mongolijas tuksnešos. Tie spēj paciest ļoti lielu karstumu. Kamieļiem ir daudz pielāgojumu, kas atvieglo dzīvi tuksnesī. Piemēram, no tuksneša vētrām un smiltīm pasargā biezas uzacis, dubulta skropstu kārta, ausu matainais izklājums un spēja noslēgt nāsis.
Barība
Kamieļi ir augēdāji, kas spēj pārtikt no sausiem, dzeloņainiem, sāļiem vai pat rūgtiem augiem, kādus citi dzīvnieki barībā neizmanto. Apstākļos, kad nav pieejama pat visnožēlojamākā augu barība, kamieļi barībā izmanto pat kaulus, ādu, zivis, dažādu gaļu, bet visbezcerīgākajās situācijās glābsies, ēdot kaut vai virves, sandales un pat teltis. Šāda neizvēlība ļauj kamieļiem izdzīvot rajonos ar ļoti nabadzīgu augāju.
Kļūdaini ir izplatītie mīti, ka kamieļi uzkrājot ūdeni kuņģī vai kupros. Kamieļa kupri satur lielus daudzumus tauku rezervju, kas kalpo iztikai situācijās, kad trūkst barības. Šī īpatnība kamielim ļauj pavadīt daudzas dienas bez jebkādas barības. Katrs no kupriem satur līdz 36 kg organismā viegli pārstrādājamu tauku. Kamieļa kupru lielums uzskatāmi parāda, kāda ir kamieļa veselība – stingri, lieli kupri liecina, ka kamielis ir labā formā, sarukuši, nokārušies kupri – ka dzīvnieks ilgstoši cietis no barības trūkuma, tam ir kādas veselības problēmas vai arī tas ir vecs.
Kamieļi bez ūdens var iztikt vairākas dienas. Kad ūdens beidzot pieejams, tie padzeras vienīgi tik daudz, lai atjaunotu organisma zaudēto šķidrumu. Vienā reizē šādā nolūkā izdzertais ūdens daudzums var sasniegt 114 litrus, kas tiek izdzerti 10 minūtēs. Rajonos, kur saldūdens nav pieejams vispār, savvaļas kamieļi pielāgojušies dzert no sālsūdens peļķēm, kurām mājas kamieļi nav gatavi ne pieskarties. Tomēr, lai arī cik efektīva būtu kamieļu spēja saglabāt ūdeni, ilgstoša ūdens trūkuma gadījumā tie sāks zaudēt svaru un spēkus.
Dzīves cikls
Kamieļi ir poligāmi. Riests notiek rudenī. Dominējošais tēviņš greizsirdīgi sarga mātītes no citu tēviņu uzmanības, ja nepieciešams, agresīvi kožot un spļaujot.
Grūsnība ilgst 13 mēnešus. Mātītēm dzimst pa mazulim (ļoti reti metienā ir divi mazuļi) ik pēc diviem gadiem. Mazuļi parasti dzimst martā–aprīlī. Tikko dzimis kamielēns sver 36–37 kg un spēj tūlīt pēc piedzimšanas celties kājās un sekot mātei. Jaunais kamielis ar mātes pienu barojas līdz 1,5 gadu vecumam un māti pamet tikai 3–5 gadu vecumā, kad sasniedzis dzimumgatavību.
Kamieļi var dzīvot līdz 50 gadu vecumam.
Dažādi fakti
Vienkupra kamieļi un divkupru kamieļi var krustoties un radīt dzīvotspējīgus pēcnācējus. Uzskata gan, ka hibrīdu tēviņi ir neauglīgi.
Kamieļi ļoti strauji nomet ziemas vilnu. Vilnas maiņas brīdī dzīvnieks izskatās puskails, "skrandains" un ārkārtīgi nepievilcīgs.
Kamieļu ādā gandrīz nemaz nav sviedru dziedzeru.
Kamieļi ir labi peldētāji.
Kamieļi skrienot var sasniegt 65 km/h ātrumu.
Mājas kamielis
Divkupra kamieli un tā mājas formu nereti uzskata par tik attālinātām, ka iedala divās sugās – Camelus bactrianus (divkupru kamieļa mājas forma) un Camelus ferus (savvaļas divkupru kamielis). Mājas kamieļus cilvēks izmanto Irānā, Afganistānā, Pakistānā, Kazahstānā, Mongolijā un Ķīnā.
Uzskata, ka divkupru kamieļa domestikācija notikusi aptuveni 2500 gadus pirms mūsu ēras, iespējams – Irānas ziemeļos, Afganistānas ziemeļaustrumos vai Turkestānas dienvidrietumos. (Vienkupra kamieli cilvēks pieradinājis, iespējams, vēl agrāk –
4000–2000 gadus pirms mūsu ēras Arābijā.)
Atšķirībā no savvaļas kamieļiem, domesticētie kamieļi ir masīvāki, lielākiem kupriem, lielākām pēdām un garāku vilnu.
Kamielim ir lieliskas mājdzīvnieka priekšrocības – tas spēj nest smagas nastas lielos attālumos. Kamieļu karavānas kalpoja kā lielisks transporta līdzeklis. Kamieļu karavāna var pārvietoties ar ātrumu 4 km/h, dienā veicot 47 km, katram karavānas kamielim pārvietojot 170–270 kg kravas. Jauns kamielis jau gada vecumā sāk apgūt sava saimnieka dotās komandas.
Cilvēks izmanto arī kamieļu gaļu un pienu. Izkausēti kamieļa kupru tauki noder ēdiena gatavošanā. Kamieļu mēsli kalpo kā kurināmais. Kamieļa vilna noder apģērba, segu, paklāju un telts materiāla izgatavošanā. No kamieļu ādas izgatavo kurpes, sandales un citus ādas izstrādājumus.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Divkupru kamielis |
| Angliski: | Domestic Bactrian Camel |
| Latiniski: | Camelus bactrianus |
| Krieviski: | Верблюд двугорбый |
