Gvanaka
Vai tā ir tiesa, ka
■ Gvanakām asinīs ir četrreiz vairāk sarkano asinsķermenīšu nekā cilvēkam?
■ Gvanaku grupa savas teritorijas robežas iezīmē ar lielām spiru kaudzēm?
■ Lamu kakla āda ir tik bieza, ka no tās var darināt apavu zoles?
Zoodārzā
Gavnakas aplūkojamas gan Rīgas zoodārzā, gan zoodārza ārpilsētas bāzē "Cīruļi".
Izplatība savvaļā
Savvaļā mīt ap 600 000 gavanaku, gandrīz 90% no tām Argentīnā. Sastopamas arī Čīlē, Peru, neliels skaits arī Bolīvijā un Paragvajā. Tagadējā populācija ir tikai paliekas no 30–50 miljoniem gvanaku, cik bijis laikos, kad eiropieši iekaroja Ameriku. Pašlaik gvanakas saglabājušās 40% no kādreizējā areāla, bet pašreizējo populāciju uzskata par stabilu.
Populācijas sarukšanā vaino gan piemērotas dzīves vides samazināšanos, gan izmedīšanu, gan klimata pārmaiņas. Gvanakas medī kā aitu konkurentus uz barību, kā arī gaļas un vērtīgo ādu ieguvei. 20. gs. 70. gados vien no Buenosairesas tikuši eksportēti 400 000 gvanaku ādu.
Sugas saglabāšana
■ Iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) 2. pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide
Gvanakas mīt Patagonijas sausajos krūmājos un stepēs. Dažreiz ziemu pārlaiž mežos. Sastopamas no jūras līmeņa līdz pat 4000 m augstumam kalnos. Pielāgojums dzīvei augstkalnu apstākļos gvanakām ir palielināts sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) daudzums asinīs – četrreiz vairāk nekā cilvēkam.
Barība
Augēdājas, pārtiek gan no zāles, gan krūmiem. Tāpat kā aitas, kas ir galvenais gvanaku konkurents uz barību, izmanto vairāk nekā 100 dažādu augu sugu. Var ilgu laiku iztikt bez dzeršanas.
Dzīves cikls
Sabiedriskas un poligāmas, dzīvo ģimeņu grupās, kurās ir ap 16 dzīvnieku. Dominējošais tēviņš grupas apjomu regulē, padzenot jaunos tēviņus, kad tie sasnieguši 6–12 mēnešu vecumu. Padzen arī jaunās mātītes un gvanakas, kas mēģina pievienoties grupai. Grupas teritorijas robežas tiek iezīmētas ar lielām kopīgām spiru kaudzēm, kas diametrā var sasniegt 2,5 m un augstumā – 30 cm.
Ģimeņu grupās iekļaujas ap 18% tēviņu, pārējie dzīvo vecpuišu grupās, kas apjomā var sasniegt pat 50 dzīvnieku, vai pa vienam. Vecpuišu grupas galvenokārt veido jaunie tēviņi, kas grupā pavada 3–4 gadus, cīņā par dominanci trenējoties "kakla cīņās", kas noderēs vēlāk, kad tie mēģinās atkarot sev ģimenes grupu.
Dzimumgatavību sasniedz 2 gadu vecumā, lai gan mātītes var sākt vairoties pat gada vecumā. Grūsnība ilgst 11 mēnešus. Mazulis piedzimstot sver 6–16 kg, ar mātes pienu barojas 6–12 mēnešus. Mazuļi dzimst ik pārgadus.
Dzīves ilgums – 20–25 gadi. Dzīves ilguma rekords nebrīvē ir 28 gadi 4 mēneši.
Dažādi fakti
Mājas lamas izveidojušās no gvanakām, kamēr otrai domesticētajai lamu formai – alpakām – senči ir vikuņas.
Vienīgais dabiskais ienaidnieks ir puma, kam par upuri var krist jaunās gvanakas. Tomēr pumu populāciju samazināšanās atsaukusies uz gvanaku populācijām tādējādi, ka vairāk gvanaku iet bojā no bada.
Pieaugušas gvanakas skrējienā var sasniegt 56 km/h, t.sk. skrienot pa stāvu, kalnainu apvidu. Gvanakas arī labi peld.
Lai pasargātu kaklu, uz tā izveidojusies biezāka āda. Šī pati īpatnība saglabājusies arī mājas lamām. Bolīvieši lamu kakla ādu izmanto kurpju izgatavošanā, no tās darinot apavu zoles.
Gvanako ir dubulta vilna – arī mīksta pavilna, kuras šķiedras ir 16–18 mikronus biezas, smalkākas par vissmalkāko kašmiru. Izcilā gvanaku vilna savā vērtībā atpaliek tikai no vikuņas (un no vikuņas izveidoto alpaku) vilnas. Gvanaku, sevišķi mazuļu ādas nereti izmanto lapsādu vietā, jo pēc tekstūras tās grūti atšķiramas no rudās lapsas ādām.
Gvanakas nosaukums nāk no Dienvidamerikas indiāņu kečvu valodas.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Gvanaka |
| Angliski: | Guanaco |
| Latiniski: | Lama guanicoe |
| Krieviski: | Гуанако |
