Bantengs
Vai tā ir tiesa, ka
■ Bantengi var krustoties ar mājas govīm?
■ Austrālijas tropu mežos dzīvo vairāki tūkstoši klaiņojošu mājas bantengu?
■ Bantengs ir pirmā savvaļas dzīvnieku suga, ko izdevies sekmīgi klonēt?
Zoodārzā
Rīgas zoodārzā bantengus tur no 1977. gada. Bantengu mājā kaimiņos ar aplakām tagad mīt trīs bantengi – 1997. gadā Vroclavas zoodārzā dzimušais Pidriķis Konans, 1996. gadā Rīgā dzimusī Dalma un abu meita, 2005. gadā dzimusī Smuidra Dora.
Izplatība savvaļā
Savvaļas bantengi sastopami Dienvidaustrumāzijā – Indonēzijā (Javā, Bali, Borneo), Laosā, Mjanmā, Taizemē un Vjetnamā. Bantengu savvaļas populācija nepārsniedz 5000–8000 dzīvnieku, un to skaits turpina samazināties. Pēdējos 20 gados vien savvaļas bantengu skaits Āzijas kontinentālajā daļā samazinājies par 80%. Tie jau izmiruši Indijā, Bangladešā un Malaizijā.
Bantengu savvaļas populāciju visvairāk apdraud tirdzniecība ar bantengu produktiem un izstrādājumiem, sevišķi – ragiem. Bantengs šobrīd nav iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) pielikumos. Izteikts priekšlikums sugas iekļaušanai CITES 1. pielikumā, lai būtu iespējams ierobežot starptautisko tirdzniecību ar savvaļas bantengu izstrādājumiem.
Vērtējot savvaļas bantengu nākotni, uztraukumu rada bantengu krustošanās ar Āzijas mājlopiem. T.sk., bantengiem krustojoties ar Āzijas mājas govīm un zebu, rodas auglīgi hibrīdi. Vairākās bantenga savvaļas populācijās daļa dzīvnieku jau ir hibrīdi. Tā mājlopi, jo sevišķi klaiņojošie mājlopi ir apdraudējums bantengiem kā ģenētiski tīrai savvaļas sugai. Mājlopi var kaitēt arī kā infekciju un parazītu avots.
Sugas saglabāšana
■ Bantengs iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā apdraudēta suga (Endangered).
■ Nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti starptautiskajā ciltsgrāmatā, bantengu turēšanu Eiropas zoodārzos koordinē sugas Eiropas programmas (EEP) ietvaros.
Dzīves vide
Apdzīvo klajumus mežu biezokņu tuvumā. Sākoties musonu sezonai, bantengu bari pārvietojas uz bambusu biezokņiem augstāk kalnos.
Barība
Sausajā sezonā uzturas sausās ielejās, kur barojas galvenokārt ar zāli. Sākoties musonu sezonai, bantengu bari pārceļas augstāk kalnos, kur mežos barojas ar bambusu dzinumiem.
Rajonos, kur bantengus maz traucē, tie ir aktīvi galvenokārt dienā. Taču rajonos, kur daudz traucējumu rada cilvēki, bantengi dodas baroties naktī. Savvaļas bantengi ir ļoti tramīgi un pie iespējas uzturas meža biezokņu tuvumā.
Dzīves cikls
Barā parasti ir 2–40 bantengi, t.sk. parasti viens pats pieaugušais bullis. Buļļi konkurē par dominējošo lomu – savu baru uzturēt spēs tikai ļoti labā fiziskajā kondīcijā esošs, pilnīgi pieaudzis bullis. Tēviņi, kam nav izdevies apgādāties ar savu mātīšu baru, dzīvo vecpuišu grupās.
Savvaļā riests koncentrējas galvenokārt maijā–jūnijā (bet nebrīvē var vairoties jebkurā gada laikā). Grūsnība ilgst 9,5–10 mēnešus. Dzimst viens teļš, kas ar mātes pienu barojas 6–9 mēnešus. Dzimumgatavību sasniedz 2–3 gadu vecumā.
Dzīves ilgums – savvaļā līdz 20 gadiem, nebrīvē var sasniegt 26 gadus.
Dažādi fakti
Svars 600–800 kg, ķermeņa garums 190–225 kg. Bantengu tēviņi ir viegli vizuāli atšķirami no mātītēm. Mātītes ir gaiši sarkanbrūnas, bet tēviņi – zilganmelni vai kastaņkrāsā. Mātīšu ragi ir salīdzinoši, īsi, bet tēviņiem tie izaug 60–75 cm gari.
Bantengu dabiskie ienaidnieki – tīģeri, sarkanie vilki. Tīģeri gan vairāk minami kā vēsturiskais ienaidnieks, jo daļa no bantenga mūsdienu areālā sastopamajām tīģeru pasugām jau ir izmirušas vai tuvu izmiršanai. Savukārt sarkanie vilki uzbrūk jauniem, veciem vai nīkuļojošiem bantengiem.
Bantengs ir otrā no apdraudētajām savvaļas dzīvnieku sugām, ko izdevies klonēt, un pirmā, kur klonam izdevies izdzīvot ilgāk par nedēļu (pirmā klonētā apdraudētā suga bija gaurs – klons gāja bojā divas dienas pēc piedzimšanas). Pirmo bantenga klonu iznēsāja mājas govs, un tas nāca pasaulē ķeizargriezienā 2003. gada 1. aprīlī. Vēl 2006. gadā klonētais bantengs bija pie pilnas veselības un mita Sandjego zoodārzā ASV.
Bantengu mājas forma – Bali govis
Uzskata, ka bantengu domestikācija notikusi aizvēsturiskos laikos Bali (šī iemesla dēļ mājas bantengus sauc par Bali govīm), bet pēc citu pētnieku domām tas noticis Javā. Mūsdienās Āzijā kā gaļas un darba lopus izmanto vairākus miljonus Bali govju.
Mājas bantengi tikuši introducēti daudzviet Indonēzijā un Jaungvinejā. Austrālijā 1849. gadā savvaļā tika izlaistas 20 Bali govis, un tagad Austrālijas tropu mežos sastopami klaiņojošu Bali govju bari. 20. gs. 60. gados to skaitu vērtēja ap
1500 dzīvniekiem, 2007. gadā – jau 10 000.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Bantengs |
| Angliski: | Banteng |
| Latiniski: | Bos javanicus |
| Krieviski: | Бантенг |
