Līdzenumu zebra
Vai tā ir tiesa, ka
■ Ir ne vien melnbaltas, bet arī balti melnas, baltas un melnas zebras?
■ Naktī par zebru bara drošību rūpējas sargs?
■ Zebrām grūsnības periods pārsniedz gadu?
Zoodārzā
Rīgas zoodārzā mīt trīs līdzenumu zebras. Pašlaik mūsu zebru grupā pārstāvētas divas dažādas līdzenuma zebru pasugas. Aplokā redzamas
Čapmana zebras:
■ Čehs – dzimis 2003. gadā Brno zoodārzā Čehijā, uz Rīgas zoodārzu atceļojis
2004. gada 10. jūlijā;
■ Pija – dzimusi 2006. gadā Reines zoodārzā Vācijā, uz Rīgas zoodārzu atceļojusi 2007. gada 13. maijā;
Damara zebra:
■ Gamma – dzimusi Rīgas zoodārzā 1995. gadā.
Kā zebras atšķirt?
Pasugas atpazīstamas pēc vairākām pazīmēm, piemēram:
■ svītrojums – Čapmana zebrām melnajām svītrām līdztekus ir gaišākas "ēnu svītras", Damara zebru svītrojumā šādu ēnu nav;
■ kājas – Čapmana zebrām tās ir svītrotas, Damara zebrām – bez svītrojuma;
■ purns – Čapmana zebrām melns, Damara zebrām – pelēks.
Zebras uzmanīgāk pavērojot, ievērosiet arī, ka pēc svītrojuma atšķiras ne vien zebru pasugas, bet arī – ka katra dzīvnieka svītru raksts ir individuāls. Pasaulē nav zebras, kura neatšķirtos no visām citām!
Izplatība savvaļā
Līdzenumu zebra ir visplašāk sastopamā zebru suga, kas dabā mīt Āfrikas dienvidaustrumos no Etiopijas līdz Dienvidāfrikai. Līdzenumu zebru skaits savulaik bijis daudz lielāks, bet to samazinājušas medības gaļas un ādas ieguvei. Mūsdienās cilvēka darbības rezultātā pārmainījusies lielākā daļa līdzenumu zebru agrākās dzīves vides, bet medību rezervātos tās arvien sastopamas lielā daudzumā. Pasaulē pašlaik ir ap 660 000 līdzenumu zebru, t.sk. lielākais skaits (151 000) ir Serengeti nacionālajā parkā.
Līdzenumu zebrām ir vairākas pasugas. Visizplatītākā no tām ir Granta zebra (Equus burchellii boehmi) – 75% no visām līdzenumu zebrām.
Čapmana zebra (E. b. chapmanni) sastopama no Dienvidāfrikas ziemeļaustrumiem uz ziemeļiem līdz Zimbabvei, uz rietumiem līdz Botsvānai un Angolas dienvidos.
Damara zebra (E. b. antiquorum) agrāk bija sastopama uz ziemeļiem no Oranžas un Vālas upēm, uz ziemeļrietumiem līdz Botsvānas dienvidiem, uz dienvidaustrumiem līdz Natālai un Svazilendai. Tagad tā ir izzudusi agrākā areāla vidus daļā.
Sugas saglabāšana
■ Nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB).
Dzīves vide
Līdzenumu zebras sastopamas dažādos biotopos – savannā, skrajos mežos, krūmājos un dažreiz arī kalnu nogāzēs līdz 4400 m virs jūras līmeņa (Kenijas kalnā). Galvenā prasība – lai būtu pieejams svaigs ūdens, tādēļ zebras savos klaiņojumos nekad neatkāpjas tālāk par 25–30 km no ūdens.
Līdzenumu zebras labprāt ganās salīdzinoši garā zālē un klajumos, kur ir maz mežu seguma, tāpēc to ģeogrāfiskā izplatība ir plašāka nekā daudziem citiem Āfrikas zālēdājiem. Nereti zebras ir pirmās, kas "apgūst" kādas ganības un, kad tās ir "ieganījušās", tām pievienojas arī gnu un Tompsona gazeles.
Nakti zebras pavada klajākās vietās augstāk kalnos, un viens no grupas dzīvniekiem pastāvīgi ir nomodā un seko, vai zāles un koku aizsegā neuzglūn plēsoņas. Pa dienu zebras dodas uz zemienēm baroties bagātīgākās ganībās, un šie ikdienas pārgājieni starp nakts un dienas teritorijām var aizņem ap 13 km.
Zebru barības pieejamība atkarīga no lietus. Šī iemesla dēļ tām jāveic lielās migrācijas, sekojot lietavām. Zebras var migrēt līdz 1100 km attālumā uz bagātākām ganīšanās vietām, un citi lielie zālēdāji dara to pašu. Serengeti migrējošo zebru populācija lietus periodā novembrī–maijā koncentrējas Serengeti līdzenumos, bet, jūnijā sākoties sausajai sezonai, migrē uz Serengeti nacionālā parka rietumu un ziemeļu daļām un Maras nacionālo rezervātu Kenijā.
Barība
90% no līdzenumu zebru barības ir zāle. Zebras ēd vismaz 50 dažādu sugu zālaugus. Zebrām sevišķi patīk zāles jaunie dzinumi. Reizēm tās arī šķin lapas un zarus. Zebras gremošanas sistēma ir ļoti efektīva olbaltumvielu uzņemšanā no visšķiedrainākā un vissausākā augu materiāla.
Dzīves cikls
Līdzenumu zebras dzīvo nelielās ģimeņu grupās, kurās ir ērzelis un 1–6 ķēves ar to kumeliņiem. Grupas lielums atkarīgs no pieejamās barības daudzuma. Parasti grupā ir 4–8 zebras, bet skaits var sasniegt arī 15. Zebru tēviņi, kamēr tiem nav izdevies atkarot sev harēmu, dzīvo vai nu pa vienam vai vecpuišu baros. Ķēvju starpā pastāv hierarhija. Bara ērzelis pārojas ar visām savas grupas ķēvēm un nepieļauj, ka to darītu citi ērzeļi, kā arī aizsargā grupu no plēsoņām, kam uzbrūk, sper un kož. Alfa ķēve (parasti grupā vecākā) veic svarīgo grupas vadāšanas darbu, nodrošinot, ka dzeramais ūdens arvien ir aizsniedzamā attālumā.
Vairākas šādas ģimeņu grupas var apvienoties barā, un zebru bari bieži ganās kompānijā ar citu zālēdāju sugu, piemēram, gnu bariem. Grupēšanās lielākos baros ir izdevīga – jo lielāks bars, jo katram individuālajam dzīvniekam ir mazāka varbūtība kļūt par plēsoņu upuri.
Līdzenuma zebru ķēves dzemdē ik pa 1–3 gadiem. Grūsnība ilgst 360–396 dienas
(12–13 mēnešus). Dzemdības var notikt cauru gadu, bet visbiežāk lietus sezonā decembrī–janvārī. Dzimst viens ap 32 kg smags kumeliņš, kas pēc 15 minūtēm spēj uzslieties kājās un vēl pēc stundas – zīst. Jau pēc nedēļas mazulis sāk nomēģināt zāli, bet ar mātes pienu barojas 7–11, dažreiz pat 16 mēnešus.
Mazuļu mirstība pārsniedz 50%, lielai daļai krītot par medījumu lauvām un plankumainajām hiēnām. Ja mazulim uzklupušas plēsoņas, māte un bara ērzelis to ļoti uzstājīgi aizsargā, tomēr tas reti glābj. Citi mazuļu mirstības faktori – slimības un bads.
Jaunās zebras ģimenes grupu parasti atstāj 1–3 gadu vecumā. Jaunās ķēves pubertāti sasniedz 16–22 mēnešu vecumā, bet jaunie ērzeļi var sākt cīnīties par ķēvēm 4 gadu vecumā.
Vidējais dzīves ilgums savvaļā ir 9 gadi. Nebrīvē var nodzīvot 40 gadus.
Dažādi fakti
Galvenie līdzenuma zebru dabiskie ienaidnieki ir lauvas un plankumainās hiēnas, salīdzinoši mazākā mērā – hiēnsuņi, gepardi un leopardi. Gandrīz visi šie plēsoņas, izņemot lauvas, uzbrūk galvenokārt kumeliņiem. Bariem šķērsojot upes, liels drauds ir arī Nīlas krokodili.
Nav divu zebru, kam būtu identisks svītrojuma raksts. Šī īpatnība ļoti palīdz dzīvnieku pētniekiem.
Zebru svītru nozīme arvien ir neskaidra. Iespējams, ka noteiktos gaismas apstākļos zebru svītrojums palīdz tām maskēties. Iespējams arī, ka svītru raksta ņirbēšana apgrūtina plēsoņam izvēlēties vienu upuri no bara. Tomēr neviens no šiem pieņēmumiem nav pārliecinoši pierādīts, un zebru svītru jēga arvien ir noslēpums.
Ne visām zebrām ir tipiskais svītrojums. Ļoti reti izpaužas, bet ir iespējamas dažādas atkāpes, ieskaitot gandrīz melnas zebras, apgriezts svītrojums (baltas svītras uz melna fona). Kenijas kalna mežos novērota ļoti retas krāsas forma – pilnīgi baltas zebras.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Līdzenumu zebra |
| Angliski: | Plains Zebra |
| Latiniski: | Equus burchellii |
| Krieviski: | Зебра равнинная |
