Kiangs
Vai tā ir tiesa, ka
■ Kiangi ir lielākie no savvaļas ēzeļiem?
■ Savvaļas kiangi atrodas Ķīnas armijas aizsardzībā?
■ Mūsdienās kiangiem savvaļā visvairāk problēmu sagādā ganību privātīpašums?
Zoodārzā
Kiangi mūsu zoodārza kolekcijā ir no 1957. gada, un līdz pat 1980. gadam Rīgas kiangi bija vienīgie savas sugas pārstāvji zoodārzos ārpus Ķīnas. Līdz šim Rīgas zoodārzā dzimuši vairāk nekā 100 kiangu kumeļu. Tagad zoodārza kiangu grupa mīt ārpilsētas bāzē "Cīruļi" 35 ha platībā.
Sīkāk par kiangu vēsturi Rīgas zoodārzā:
Izplatība savvaļā
Pašlaik pasaulē savvaļā mīt ap 60 000–70 000 kiangu, 90% no tiem – Ķīnā. Suga sastopama arī Indijas, Nepālas un Pakistānas ziemeļos un, iespējams, Butānā. Kiangu izplatība gadu gaitā sadrumstalojusies, un mūsdienās lielākā daļa kiangu dzīvo armijas spēku apsargātos rezervātos. Kiangs pašlaik nav iekļauts apdraudēto sugu sarakstos, jo populācija ir liela un areāls plašs.
20. gs. sākumā kiangus "atklāja" mednieki, un sākās kiangu medības gaļas un ādu ieguvei. Nav šaubu, ka kiangi mūsdienās sastopami daudz mazākā skaitā un vairs ne visā agrākajā sugas areālā. Tomēr pēdējā desmitgadē sekmīgi sugas saglabāšanas pasākumi, jo sevišķi stingra malu medniecības kontrole daudzviet nodrošinājusi kiangu populācijas palielināšanos.
Iespējamie draudi – pārmedīšana un mājlopu pārnēsātās slimības. Bet reālāka problēma kiangiem ir mājlopu ganīšanas prakse. Ganības daudzviet nonākušas privātā daudzu ķīniešu ģimeņu īpašumā, līdz ar ko pastiprinājusies ganīšana. Ganības nereti arī nožogo pret savvaļas dzīvniekiem, kas kiangiem ne vien neļauj piekļūt nozīmīgām ganībām, bet var būt arī par traumu un bojā ejas cēloni.
Sugas saglabāšana
■ Kiangs iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 2. pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.
■ Kiangu nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti starptautiskajā ciltsgrāmatā (ISB).
Dzīves vide
Kiangi apdzīvo stepes Tibetas plakankalnē 2700–5400 m virs jūras līmeņa. Kiangu dzīves vietās nokrišņu daudzums ir 60–70 mm gadā. Kalnos sastopami visur, kur vien iespējams baroties ar zāli un grīšļiem, bet dzīvo arī tuksnešos. Kiangi ganās galvenokārt naktī. Siltā laikā kiangi nereti peld pāri upēm, un peldēšanās tiem acīmredzami sagādā prieku.
Barība
Kiangi barojas ar zāli, grīšļiem un zemiem augiem, daudz retāk ēd krūmus.
Augusts–septembris ir vienīgais laiks, kad pieejams bagātīgs augājs, un šajā laikā kiangi uzbarojas pat par 40–45 kg.
Dzīves cikls
Kiangi dzīvo 5–500 dzīvnieku lielās grupās, kas barības meklējumos klaiņo lielos attālumos. Lielākie bari sastāv no pieaugušām ķēvēm ar abu dzimumu kumeļiem, un katra bara vadone ir pieredzējusi ķēve. Bars visu dara kopā – ēd, dzer, maina iešanas virzienu, auļo. Pieauguši ērzeļi līdz 8 gadu vecumam lielākoties veido vecpuišu grupas, kurās ziemā var būt līdz 10 dzīvniekiem. Jūlija beigās ērzeļi sāk sekot lielajiem ķēvju bariem un augusta vidū sāk cīnīties savā starpā, atgrupēt ķēves harēmos un sargāt tās no konkurentiem. Vairošanās sezona beidzas septembra vidū.
Grūsnība ilgst 355 dienas (12 mēnešus). Grūsnās ķēves salasās bariņos pa 2–5 un dodas dzemdēt kalnainās vietās. Kiangu ķēves dzemdē ik pa diviem gadiem
jūlijā–augustā – laikā, kad ir visvairāk barības. Dažas stundas pēc piedzimšanas kumeliņi spēj staigāt un skraidīt. Pēc dažām nedēļām mātes ar kumeļiem atgriežas savā barā.
Jaunie kiangi neatkarīgi kļūst apmēram gada vecumā un dzimumgatavību sasniedz vēl pēc gada.
Dzīves ilgums 20 gadi, nebrīvē sasniedz 30 gadus.
Dažādi fakti
Kiangs ir lielākais no savvaļas ēzeļiem – ķēves sver 250–300 kg, ērzeļi var sasniegt 400 kg.
Vienīgie dabiskie ienaidnieki ir vilki. Kiangu bars sevi aizsargā, sastājoties lokā un mežonīgi sperot pretiniekam. Tāpēc vilki parasti atļaujas uzbrukt tikai vientuļiem, no grupas noklīdušiem kiangiem.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Kiangs |
| Angliski: | Eastern Kiang |
| Latiniski: | Equus kiang holdereri |
| Krieviski: | Кианг восточный |
