Tinis
Vai tā ir tiesa, ka
■ Lai citi dzīvnieki neizlaupītu tiņu barības krātuves, tiņi tās sasmirdina?
■ Tinis var atņemt medījumu lācim?
■ Amerikas tiņi ir "slinkāki" nekā Eiropas tiņi?
Zoodārzā
Ar tiņiem iepazīties iespējams zoodārza ārpilsētas bāzē "Cīruļi". "Cīruļos" plānots nākotnē tiņiem izbūvēt plašu ekspozīciju, dzīvniekus mitinot pēc iespējas dabiskākos apstākļos.
Izplatība savvaļā
Tinis sastopams ziemeļu puslodes mežu zonā – Eirāzijā (Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, arī tālāk dienvidos Mongolijā un Ķīnā) un Ziemeļamerikā (ASV un Kanādā). Tinis galvenokārt sastopams uz ziemeļiem no 60o ziemeļu platuma grāda. Tiņa pasaules populācija samazinās.
Eiropā un Āzijā sastopama tiņa pasuga Gulo gulo gulo. No Eiropas dienvidiem tiņi izzuda 19. gs. vajāšanas un mežu izciršanas dēļ.
Tiņa pašreizējā Eiropas populācijā ir ap 2200 dzīvnieku – t.sk. Krievijas Eiropas daļā ap 1400, Zviedrijā 400, Norvēģijā 200, Somijā 150. Sibīrijā varētu būt vairāk nekā 18 000 tiņu.
Pēdējie tiņi Latvijas teritorijā tikuši nošauti 19. gs. 70. gados. Pēc 100 gadu starplaika viens tinis Latvijā atkal tika novērots 1973.–1974. gadā Talsu MRS Pļavu mežniecības teritorijā pie Dzedrupes (pie Engures ezera).
Sugas saglabāšana
■ Tiņu turēšanu Eiropas zoodārzos koordinē sugas Eiropas programmas (EEP) ietvaros.
Dzīves vide
Tiņi apdzīvo dažādus biotopus kalnu, tundras, taigas un boreālo mežu zonā. Tos sastop skujkoku, jauktajos un lapkoku mežos, klajās mežu ainavās un tundrā.
Neizskatās, ka sniegs tiņiem kaut mazākajā mērā traucētu, un tie ir aktīvi cauru gadu, pat pašos bargākajos laika apstākļos. No tiņa viedokļa izvēles vērtas ir tās dzīves vietas, kur ziemā ir sniegs, savukārt vidi tinim nepievilcīgu dara cilvēka darbība.
Tiņi dzīvo galvenokārt uz zemes un pārvietojas neveiklā galopā. Tiņi ir ļoti izturīgi auļotāji, kas dažreiz šādi bez atpūtas veic 10–15 km. Dienā var veikt pat 45 km. Ja ir vēlēšanās vai vajadzība, lielā ātrumā rāpjas kokos. Lieliski peld.
Aktīvi galvenokārt naktī, bet arī dienā. Arktiskajos rajonos laikā, kad gandrīz visu diennakti valda vai nu nakts vai diena, tiņiem aktivitāte un atpūta mijas pa
3–4 stundām.
Tiņu kažoks ir sevišķi izturīgs pret salu – biezs, tumšs, eļļains, nemirkstošs.
Barība
Tinis pārtiek no visa pieejamā – no sīkām putnu olām līdz dzīvniekam, kas piecreiz lielāks par pašu. Noteiktos sniega apstākļos spēj nomedīt pieaugušu alni – parasti ziemā nobadujošos dzīvnieku, kam grūti izbēgt dziļā sniegā. Medī slimus vai ievainotus dzīvniekus. Labprāt medī sīkus dzīvniekus – lemingus un citus grauzējus, zaķus, muskusbriedīšus, stirnas, savvaļas aitas. Uzkož arī nedaudz augu barības – ogas.
Tiņi var arī nopietni kaitēt mājlopiem un pusdomesticētajiem ziemeļbriežiem, kā dēļ izpelnās cilvēka dusmas.
Tiņi arī barojas ar savvaļas pārnadžu paliekām, kuras atstājuši citi plēsēji – lūši un vilki. Varētu teikt, ka lielākā daļa lielo dzīvnieku tiņu ēdienkartē nonāk nevis kā medījums, bet kā maitas. Tiņi lielus daudzumus gaļas aizstiepj un noslēpj krātuvēs vēlākai iztikai. Barību aprok zemē vai sniegā, vai arī uzvelk kokā, kur iespīlē zaru žāklē. Šīs krātuves tinis apsmidzina ar smirddziedzera sekrētu, lai citi dzīvnieki "pieliekamo" neizlaupītu.
Uzbrukuma brīdī tinis var būt ļoti ātrs – sasniegt vairāk nekā 50 km/h. Tinis ir apbruņots ar masīviem nagiem, un polsterētie pēdu spilventiņi tam ļauj veikli vajāt medījumu dziļā sniegā.
Zināms, ka Eiropā dzīvojošie tiņi medī daudz aktīvāk nekā Ziemeļamerikā dzīvojošie. To izskaidro ar to, ka Eiropā nav lielu citu plēsoņu populāciju, kā dēļ tinim vairāk jāmedī pašam, nevis var atļauties gaidīt, kamēr kaut ko nomedīs cits plēsējs, kam varēs lūkot laupījumu nozagt.
Dzīves cikls
Tiņi dzīvo kā vientuļnieki un apvienojas pāros tikai vairošanās periodā uz pāris dienām, pie tam ne tēviņam, ne mātītei nav noslieces uz monogāmiju. Arī vientuļniekiem ir sava teritorija, kurā necieš citus sava dzimuma dzīvniekus. Teritorijas iezīmē ar anālā dziedzera sekrētu un urīnu.
Dzimumgatavību sasniedz 2,5 gadu vecumā. Mazuļi dzimst tikai reizi pa diviem gadiem. Apaugļotās olšūnas implantēšanās dzemdē notiek pēc 6 mēnešu diapauzes, īstā grūsnība ilgst 30–50 dienas. Māte izveido zāles vai lapu migas alās vai klinšu nišās, citu dzīvnieku izraktās alās vai zem krituša koka. Dažreiz migas veido zem sniega – sevišķi raksturīgi tas ir Somijas tiņiem. Februārī–aprīlī dzimst 1–6 mazuļi, visbiežāk 3, un vienā metienā var būt dažādu tēvu pēcnācēji. Mazuļu svars dzimstot ir ap 100 g. Pēc dzemdībām māte ar mazuļiem paslēpjas. Mazuļu augšanas laikā māte apsarga teritoriju pret jebkuriem traucētājiem, un šī teritoriālā uzvedība turpinās, līdz pat jaunie tiņi ir gatavi paši doties medībās. Mātītei ir divi pāri zīdekļu, un mazuļi barojas ar mātes pienu apmēram 8–10 nedēļas, rudenī uzsāk patstāvīgas gaitas un gada vecumā ir pieauguša tiņa augumā.
Dzīves ilgums savvaļā 8–10 gadi. Nebrīvē var nodzīvot 17 gadus.
Dažādi fakti
Tinis ar savu muskuļaino, drukno ķermeni atgādina nelielu lāci. Tinis ir pēdminis tāpat kā lācis.
Viens no lielākajiem uz sauszemes dzīvojošajiem caunu dzimtas pārstāvjiem, svarā sasniedz 7–32 kg. Bet arī salīdzinājumā ar savu lielumu tiņi ir ārkārtīgi spēcīgi un ļoti agresīvi. Bijuši gadījumi, kad tiņi patriec lāčus, pumas un pat vilku barus no to medījuma. Amerikā aprakstīts gadījums, kad 12 kg smags tinis mēģinājis atņemt medījumu melnajam lācim (pieauguši tēviņi sver 180–230 kg). Šis mēģinājums gan beidzies tinim nelaimīgi.
Izrādās, ka tiņi ir rotaļīgi dzīvnieki. Savā starpā spēlējas gan tiņu pāris, gan brāļi un māsas, gan mazuļi ar māti. Zināms arī, ka tiņiem patīk rotaļāties ar dažādiem priekšmetiem.
Tinim ir asa oža, bet diezgan vāja redze.
Tiņi ir bezbailīgi dzīvnieki, bet nereti izpelnījušies daudz cilvēka dusmu. Piemēram, tiņi tikuši izmedīti Skandināvijā, kur tos turēja aizdomās par mājas ziemeļbriežu medīšanu, par nomedītajiem tiņiem tikušas maksātas arī prēmijas. Daudzi tiņi tikuši nošauti tāpēc, ka tiem ir ieradums medīt kažokzvērus, ko ķer slazdos kažokādu ieguvei. Visā areālā tini necieš tādēļ, ka tas mēdz apēst slazdos noķertos dzīvniekus un ielauzties mednieku būdiņās un pārtikas krātuvēs, produktus ne tikai apēdot, bet atlikumu apsmidzinot ar kodīgu smaku. (Riebīgās smakas dēļ tinis lamāts gan par "skunkslāci", gan "draņķa runci".) Tiņi ar zobiem spēj atlauzt arī konservu kārbas.
Tiņus ir grūti noķert slazdā – kad tinis atrod mednieku izliktu slazdu, tas to aizcērt, apgāžot otrādi vai iemetot tajā zaru. Ir arī nostāsti, ka tiņi aiznesot slazdus un ierokot dziļi sniegā.
Tiņu medīšana kažokādām savulaik bijusi ienesīgs rūpals, tomēr tirdzniecībā tiņu ādas vairs plaši neizmanto. Tiņu vilnu augstu vērtēja tās siltumizolācijas īpašību dēļ un izmantoja arktisko jaku polsterēšanai.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Tinis |
| Angliski: | Wolverine |
| Latiniski: | Gulo gulo gulo |
| Krieviski: | Росомаха |
