Krēpjvilks
Vai tā ir tiesa, ka
■ Krēpjvilki pārtiek galvenokārt no augļiem?
■ Krēpjvilki savā teritorijā pārvietojas pa noteiktu taku tīklu?
■ Krēpjvilkiem kaitē mājas suņu pārnēsātās infekcijas, jo tiem pret tām nav imunitātes?
Zoodārzā
Rīgas zoodārza krēpjvilku pārim 2008. gada 8. decembrī piedzima trīs mazuļi. Kad Olita, Olinta un Olivers bija izauguši, 2009. gada nogalē tos nosūtījām uz jaunām mājām zoodārzos Austrālijā un Ķīnā.
Izplatība savvaļā
Dienvidamerikā savvaļā mīt ap 23 600 krēpjvilku, lielākā daļa no tiem – Brazīlijā, sastopami arī Bolīvijā, Argentīnā, Peru un Paragvajā.
Krēpjvilkus visvairāk apdraud piemērotas dzīves vides platību samazināšanās, cilvēkam tās pārvēršot lauksaimniecības zemēs. Apdzīvotu vietu tuvumā krēpjvilkiem problēmas rada mājas suņi, kam krēpjvilki var krist par upuri, un kaitē arī suņu pārnēsātās slimības. Indiāņu tautas medicīnā sava loma bijusi krēpjvilku ķermeņa daļām (t.sk. krēpjvilka acis tikušas izmantotas veiksmes amuletos), bet komerciālas krēpjvilku medības nenotiek.
Sugas saglabāšana
■ Iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta suga (Near Teatened).
■ Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 2. pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.
■ Nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti starptautiskajā ciltsgrāmatā (ISB), krēpjvilku turēšanu Eiropas zoodārzos koordinē sugas Eiropas programmas (EEP) ietvaros.
Dzīves vide
Krēpjvilki iecienījuši stepes ar augstu zāli, krūmājus, skrajus mežus ("cerrado"), purvājus, mitrus laukus. Zināms, ka krēpjvilki medībām un atpūtai izmanto arī lauksaimniecības zemes.
Krēpjvilks ir lielākais no Dienvidamerikas savvaļas suņiem – plecā gandrīz metru augsts. Garās, slaidās kājas tam palīdz redzēt virs augstās zāles.
Krēpjvilku teritorijā ir medību taku tīkls. Takas iezīmē ar urīnu, tāpat – vietas, kur aprakti barības krājumi.
Barība
Visēdājs, galvenokārt pārtiek no augļiem un sīka līdz vidēja izmēra mugurkaulniekiem. Augu un dzīvnieku izcelsmes barību izmanto apmēram vienādās daļās. Nakteņu dzimtas augs Solanum lycocarpum aug visā krēpjvilka areālā un ir tā galvenā barība. Cita barība ir sīki zīdītājdzīvnieki (truši, peļveidīgie grauzēji), bruņneši, putni un to olas, rāpuļi, zivis, gliemji un posmkāji. Augļi – banāni, guavas, cita augu barība – cukurniedres, saknes un bumbuļi.
Krēpjvilku barība atkarīga no sezonas, bet Solanum lycocarpum augļus ēd cauru gadu. Solanum lycocarpum palīdz apkarot gigantisko nieru nematodi Dioctophyma renale, ar kuru krēpjvilki un citi plēsēji var invadēties no zivīm, kas ir viens no šī parazīta starpsaimniekiem.
Solanum lycocarpum nosaukums arī dots par godu krēpjvilkam – portugāliski šo augu sauc "lobeira" ("vilku augs") vai "fruta-de-lobo" ("vilku auglis"). Augs ir krūmveidīgs, tā augļi ir lieli – 13 cm diametrā. Augļus pārtikā lieto arī vietējie iedzīvotāji, bet pārējās auga daļas ir indīgas (tāpat kā citiem nakteņu dzimtas augiem).
Krēpjvilki pamatā nebarojas ar mājlopiem, bet dažreiz var nolaupīt kādu jaundzimušu jēru vai, par lielu nepatiku fermeriem, nereti pievāc kādu brīvi klīstošu vistu. Tomēr būtisku kaitējumu krēpjvilkiem piedēvē nepamatoti.
Dzīves cikls
Pretēji daudziem citiem savvaļas suņiem, nedzīvo baros. Krēpjvilki ir monogāmi, tomēr pāris ārpus vairošanās sezonas daudz laika pavada šķirti, lai gan arvien dzīvo kopējā teritorijā (vidēji 27–30 km2). Savas teritorijas robežas un arī medību takas pāris iezīmē ar fekālijām un urīnu.
Dzimumgatavību sasniedz 2 gadu vecumā. Vairošanās sezona ir novembrī–februārī. Grūsnība ilgst 56–66 dienas. Mazuļu skaits metienā 1–5, to svars dzimstot ir
340–450 g. Mazuļu aprūpē var piedalīties arī tēvs. Mazuļi ar mātes pienu barojas
4–7 mēnešus. Krēpjvilcēni attīstās ātri – 9. dienā tiem atveras acis un ausis,
4. nedēļā ausis kļūst stāvas un vilcēni sāk baroties arī ar vecāku atrītu barību,
10. nedēļā melnais mazuļu kažociņš kļūst sarkans, 15. nedēļā jaunie krēpjvilki pārstāj baroties ar mātes pienu.
Dzīves ilgums nebrīvē 15 gadi.
Dažādi fakti
Krēpjvilka vietējais nosaukums gvarani indiāņu valodā – "aguará guazú" – nozīmē "liela lapsa". Lai arī krēpjvilks ārēji atgādina lapsu, tomēr nav lapsām tuvu radniecisks.
Krēpjvilku reizēm sauc par "skunksu vilku", jo tam piemīt asa, īpatnēja smaka. Tā atgādina marihuānas smaku (ko, iespējams, nosaka krēpjvilku urīnā esošais pirazīns). Roterdamas zoodārzā Nīderlandē bijis gadījums, kad policija centusies sadzīt pēdas šķietamiem marihuānas lietotājiem, un nav brīnums, ka tie tā arī nav tikuši atrasti.
Krēpjvilks palīdz izplatīt to augu sēklas, no kuru augļiem pārtiek. Krēpjvilkiem ir simbiotiskas attiecības ar lapgriežskudrām. Krēpjvilki nereti izkārnās uz lapgriežskudru ligzdām, un krēpjvilka fekālijas skudras tad izmanto savu sēņu dārziņu mēslošanai, bet fekālijās esošās augu sēklas izmet ligzdas ārpusē. Izejot cauri krēpjvilka barības traktam, sēklu dīgtspēja ir uzlabojusies.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Krēpjvilks |
| Angliski: | Maned Wolf |
| Latiniski: | Chrysocyon brachyurus |
| Krieviski: | Волк гривистый |
