Smilšu kaķis
Vai tā ir tiesa, ka
■ Smilšu kaķis tuksnesī spēj izdzīvot pat 52oC karstumā?
■ Smilšu kaķi medī indīgas čūskas?
■ Smilšu kaķis paslēpjas, aizverot acis?
Zoodārzā
Smilšu kaķi zoodārzā apskatāmi "Kaķu rindā" – vecajā sīko plēsēju ekspozīcijā pie Tropu mājas.
Izplatība savvaļā
Smilšu kaķis sastopams Sahāras tuksnesī Āfrikā, Arābijas pussalā un Vidusāzijā (Turkmenistānā, Irānā, Pakistānā, Afganistānā). Suga ir nevienmērīgi izplatīta un reta visā areālā.
Smilšu kaķiem ir vairākas pasugas. Rīgas zoodārzā pārstāvētā pasuga Felis margarita harrisoni savvaļā sastopama Arābijā.
Smilšu kaķus apdraud izmaiņas vidē, kas notiek, strauji pieaugot cilvēka darbībai tuksnesī, sevišķi – mājlopu ganīšanai. Smilšu kaķa medījuma sugu izplatību nosaka atbilstošs augājs, un, dabiskajai veģetācijai iznīkstot, samazinās šo sugu populācijas.
Tiešus draudus smilšu kaķim rada uz dzīvi savvaļā pārgājušie mājas suņi un mājas kaķi, konkurējot uz smilšu kaķa medījumu, pārnēsājot slimības un arī medījot smilšu kaķus. Smilšu kaķi arī iekļūst tuksneša iedzīvotāju izliktajos lapsu slazdos vai apēd saindēto ēsmu, kas izlikta, lai mājputnus pasargātu no lapsām un šakāļiem.
Sugas saglabāšana
■ Iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta suga
(Near Threatened).
■ Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 2. pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.
■ Nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti starptautiskajā ciltsgrāmatā (ISB), smilšu kaķu turēšanu Eiropas zoodārzos koordinē sugas Eiropas programmas (EEP) ietvaros.
Dzīves vide
Smilšu kaķis ir vienīgā kaķu suga, kuras galvenā dzīves vide ir smilšu tuksnesis. Tajā smilšu kaķi mīt nabadzīgā augāja rajonos, kur sastopams to medījums. Sastopami arī akmeņainajā tuksnesī – krūmainās ielejās.
Smilšu kaķi spēj izdzīvot visai ekstrēmos apstākļos, gaisa temperatūrai sasniedzot 52oC vai naktī nokrītoties līdz –5oC.
No dienas vidus karstuma paglābjas, ierokoties smiltīs. Reiz izraktās alas izmanto vairāki smilšu kaķi, lai gan alā vienlaikus nekad neatrodas vairāk par vienu kaķi. Staigāšanu pa karstajām smiltīm atvieglo apmatojums, kas sedz pēdas.
Aukstās tuksneša naktis paciest ļauj biezais kažoks.
"Spalvas" ausīs pasarga no vēja nestajām smiltīm.
Barība
Galvenā barība – sīki grauzēji – adatpeles, smilšupeles, lēcējpeles. Ēd arī tuksneša zaķu mazuļus. Novēroti medījam sīkus putnus (tuksneša cīruļus) un ēdam rāpuļus (varānus, scinkus, gekonus, odzes), kukaiņus un zirnekļus. Smilšu kaķus dēvē par "bezbailīgajiem čūsku medniekiem", jo tie uzbrūk indīgajām čūskām.
Smilšu kaķi medībās dodas naktī. Vienā naktī veic 5–10 km. Spēj strauji izrakt medījumu no smiltīm. Nereti upurus atkal aprok smiltīs, lai vēlāk atgrieztos tos apēst.
Spēj dzīvot attālu no dzeramā ūdens, ķermeņa funkcijām nepieciešamo šķidrumu uzņemot ar medījumu. Tā dēļ var atļauties uzturēties tālāk no dzeramā ūdens vietām, kur iespējama sadursme ar plēsoņām. Bet, ja ir pieeja dzeramajam ūdenim, iespēju padzerties neignorē.
Dzīves cikls
Smilšu kaķi dzīvo kā vientuļnieki. Uzskata, ka vairošanās sezonā liela loma ir smilšu kaķu asajai dzirdei, kas ļauj pārim satikties.
Dzimumgatavību sasniedz 9–14 mēnešu vecumā. Grūsnība ilgst 59–63 dienas. Metienā ir 1–8 mazuļi, visbiežāk – 4. Mazuļu svars piedzimstot – 39–55 g. Kaķēniem acis atveras 12–16 dienu vecumā. Jaunie smilšu kaķi neatkarību no vecākiem iegūst 6–8 mēnešu vecumā.
Dzīves ilgums 13 gadi (nebrīvē).
Dažādi fakti
Smilšu kaķis ir mazākais no savvaļas kaķiem. Tēviņi sver 2,1–3,4 kg, mātītes ir vēl mazākas – 1,4–3,1 kg.
Smilšu kaķa dabiskie ienaidnieki ir čūskas, šakāļi, pūces.
Ja smilšu kaķis naktī jūt cilvēka tuvošanos, tas aizver acis, lai cilvēks to neieraudzītu, kaķa acīs atspīdot gaismai.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Smilšu kaķis |
| Angliski: | Sand Cat |
| Latiniski: | Felis margarita harrisoni |
| Krieviski: | Кот песчаный |
