dzivnieks

Jenotsuns

jenotsuns.jpg

Vai tā ir tiesa, ka

■ Jenotsuns un jenots nav viens un tas pats?
■ Jenotsuņi kāpj kokos?
■ Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas pārstāvji, kas dodas ziemas guļā?

 

Zoodārzā

Jenotsuņu grupiņa apskatāma Rīgas Zoodārzā netālu no tīģeriem.

Izplatība savvaļā

Jenotsuns sākotnēji bija izplatīts mežu zonā Tālajos Austrumos – Ķīnā, Vjetnamas ziemeļos, Korejā un visās lielākajās Japānas salās, kā arī Usūrijas un Amūras upju baseinos Krievijā. 1927.–1957. gadā vairāk nekā 9000 jenotsuņu tika introducēti reģionos uz rietumiem no to dabiskā areāla – toreizējās PSRS 82 apgabalos un republikās galvenokārt Eiropas daļā. Tas tika darīts, lai radītu jaunas medījamo kažokzvēru populācijas.

1948. gadā 35 jenotsuņi tika izlaisti Latvijas mežos (bet līdz tam jau no 1943. gada atsevišķi īpatņi ieklejoja no kaimiņu republikām). Populācija strauji auga – 1960. gadā vien Latvijā tika ziņots par 4210 jenotsuņu nomedīšanu.

Jenotsuņa panākumu pamatā ir tā pielāgošanās spējas, straujā vairošanās, cilvēka klātbūtnes sekmīga pieciešana un visēdāja daba. Piemēram, introducētais jenotsuns ne vien veiksmīgi nostiprinājās jaunajās dzīves vietās, bet arī izplatījās tālāk uz rietumiem, 1935. gadā sasniedzot Somiju, 1945. gadā – Zviedriju, 1951. gadā – Rumāniju, 1955. gadā – Poliju, 1959. gadā – toreizējo Čehoslovākiju, 1962. gadā – Vāciju un Ungāriju, 1979. gadā – Franciju. 20. gs. nogalē pirmais jenotsuns tika noķerts arī Lielbritānijā. Pēdējos gados izplatība palēninājusies, bet prognozē, ka jenotsuns kolonizēs arī visu Skandināviju, Balkānus un Franciju.

Uz rietumiem no bijušās PSRS jenotsuņus lielākoties uzskata par kaitīgu dzīvnieku, kas iznīcina sīkos medījamos dzīvniekus un zivis, un tā kažokāda, kas Rietumeiropā neizaug tik garu vilnu kā oriģinālajā dzīves vidē, ir praktiski bezvērtīga.

Japānā jenotsuņa gaļu izmanto pārtikā, kaulus – tautas medicīnā potenci uzlabojošu preparātu pagatavošanā. Kažokādas, kas komercijā pazīstamas ar nosaukumu "Usūrijas jenots" plaši izmanto silto vējjaku, kā arī plēšu un bungu dekorāciju pagatavošanā. Japānā ik gadus nomedī ap 70 000 jenotsuņu, tomēr tie arvien ir bieži sastopami dabā, dažreiz ienākot pat lielākajās pilsētās.

Dzīves vide

Jenotsuņa tagadējās izplatības ziemeļu robeža sakrīt ar rajoniem, kur gada vidējā temperatūra ir nedaudz virs 0oC, sniega segas biezums ziemā ap 80 cm, sniega segas periods 175 dienas gadā un augu augšanas periods – 135 dienas gadā. Piemēram, Somijā jenotsuņa izplatības ziemeļu robeža ir starp 65o ziemeļu platuma grādu un ziemeļu polāro loku.

Jenotsuņa dzīves vidi raksturo divas nepieciešamas īpatnības – ūdens tuvums un augļu un ogu pieejamība rudenī. Japānā jenotsuņi dzīvo jauktajos un platlapu mūžzaļajos mežos, lauksaimniecības zemēs un pilsētās. Krievijas Tālajos Austrumos jenotsuņi iecienījuši atklātu ainavu, sevišķi mitras pļavas un lauksaimniecības zemes, un izvairās no mežu biezokņiem. Savukārt introdukcijas areālā jenotsuņi dzīvo mitros mežos ar bagātīgu pamežu upju un ezeru piekrastēs.

Jenotsuns ir vienīgais savvaļas suns, kurš dodas ziemas guļā, bet arī tas raksturīgs tikai areāla ziemeļdaļā. Vistālāk ziemeļos (arī Latvijā) ziemas guļa ir novembrī–martā, bet siltākās dienās dzīvnieks mēdz uzmosties. Nepietiekami uzbarojušies jenotsuņi ziemas miegā neliekas arī areāla ziemeļos. Sekmīgai ziemas guļai nepieciešams iepriekšējs intensīvas uzbarošanās periods, kura laikā jenotsuns gandrīz dubulto savu svaru. Jenotsuņu pāris ziemas guļā dodas kopā. Ziemo pamestās lapsu vai āpšu alās.

Barība

Tāpat kā daudzi citi suņu dzimtas pārstāvji, jenotsuns ir visēdājs. Ēd kukaiņus, sīkus grauzējus, abiniekus, putnus, putnu olas. Tas arī zvejo zivis ezeros, upēs un strautos, ar nagiem medījumu izsviežot no ūdens. Barības meklējumos ūdenī arī nirst. Piedevām jenotsuns ēd gliemjus, čūskas un ķirzakas. Jūras krastā – krabjus, jūras ežus un no jūras izskalotās maitas.

Jenotsuns ēd arī augu barību – stublājus, saknes, lapas, sīpolus, augļus, ogas, riekstus un sēklas – viss atkarībā no sezonas un vietas. Rudenī jenotsuņi pārtiek galvenokārt no augu barības – dažādiem augļiem, savvaļas ogām un sēklām (piemēram, auzām). Ziemā, kad barības resursi ir ierobežoti, var izdzīvot, barojoties ar cilvēka atkritumiem un maitām. Japānā jenotsuņi lielā mērā pārtiek no atkritumiem, kukaiņiem, zivīm, krabjiem un tādiem augiem kā krūkļi un skābarži. Somijā pa vasaru jenotsuņu pamatbarība ir sīki zīdītājdzīvnieki (peles), augi un vardes; ziemā tie pārtiek no maitas, sīkiem zīdītājdzīvniekiem un augiem.

No kultūraugiem jenotsuns labprāt ēd auzas, kukurūzu un ķirbjus. Kukaiņus, līdzīgi āpsim, meklē arī augsnē. No putniem par upuri visbiežāk krīt ūdens un piekrastes putni, kā arī citas zemē perējošo putnu sugas.

Jenotsunim  kā suņu dzimtas pārstāvim ir salīdzinoši vāja redze, tāpēc barības meklējumos tas vadās pēc ožas. Barību meklējumos klaiņo ar purnu pie zemes, medījumam pakaļ nedzenas. Jenotsuņi nav ātri dzīvnieki, bet nenogurdināmi barības meklējumos. Barības meklēšanas pārgājienu garums svārstās no dažiem kilometriem līdz – rudenī – 12–15 km.

Dzīves cikls

Jenotsuņi ir monogāmi. Pāri veidojas rudenī, parasti kopā arī ziemo. Mazuļus aprūpē abi vecāki. Ģimene izjūk vasaras beigās, bet uzskata, ka uz nākošo vairošanas sezonu kopā sanāk tas pats pāris. (Nebrīvē gan iespējama poligāmija.)

Pārošanās notiek februārī–martā. Grūsnība ilgst 59–64 dienas. Grūsnības nogalē tēviņš mātītei piegādā barību un tūlīt pēc mazuļu piedzimšanas sāk piedalīties to aprūpē. Dzemdības notiek lapsu vai āpšu pamestā alā. Ja tādas nav, jenotsuns pats izrok vienkāršu 1,5–3 m dziļu alu ar 1–2 izejām, visbiežāk grāvja, gravas vai ūdenskrātuves krasta nogāzē.

Metienā parasti ir 4–8 mazuļi, bet ir ziņas pat par 19. Mazuļi piedzimstot sver
60–90 g. Kucēniem 9.–10. dienā atveras acis, 14.–16. dienā parādās zobiņi un sāk attīstīties akotmati. Ar mātes pienu barojas vidēji 45 dienas, bet abi vecāki jau
25–30 dienas veciem mazuļiem sāk piegādāt cieto barību. 4–5 mēnešu vecumā jaunie jenotsuņi uzsāk patstāvīgu dzīvi. Dzimumgatavību sasniedz 9–11 mēnešu vecumā.

Nebrīvē sasniedz 14 gadu vecumu, bet dzīves ilgums savvaļā nav precīzi zināms.

Dažādi fakti

Jenotsuņu kažokādas turpina figurēt komerciālajā apritē, lai gan tagad tās tiek ražotas kažokzvēru audzētavās. PSRS jenotsuņu audzēšanu 1945. gadā pārtrauca, jo tas ekonomiski neatmaksājās. Jenotsuņu fermas arvien darbojas Somijā, bet vairs ne Zviedrijā, un pēdējā jenotsuņu ferma Ungārijā tika slēgta 1995. gadā. Japānā jenotsuņa produkti ir kaligrāfijas otiņas, izbāzeņi u.c.

Jenotsuns ir viena no retajām savvaļas suņu dzimtas pārstāvju sugām, kurš kāpj kokos, izmantojot asos nagus.

Jenotsuns nerej. Lai izrādītu dominanci, tas izslej asti apgriezta U formā. Jenotsunim ir suņu dzimtas pārstāvim neraksturīgi sīki zobi.

Jenotsuņu sabiedriskajā dzīvē svarīga loma ir tualetēm. Jenotsuņu tualete ir noteikta vieta, kur visa jenotsuņu grupa urinē un atstāj ekskrementus.

Jenotsuņi slimo ar dažādām slimībām – kašķi, trakumsērgu, piroplazmozi, trihinelozi u.c., ar ko var aplipināt gan citus dzīvniekus, gan – dzīvojot tiešā cilvēka tuvumā – cilvēkus. Nereti jenotsuņus iznīcina tieši šī apsvēruma dēļ. Jenotsuņi ir gandrīz simtprocentīgi invadēti ar infekciju pārnēsājošiem ektoparazītiem – ērcēm un blusām. Pastāv aizdomas, vai līdz ar jenotsuņu introdukciju Latvijā netika ienestas arī ar ērču encefalītu inficētas ērces. Jenotsuņiem pārmet arī medījamo dzīvnieku iznīcināšanu, jo īpaši attiecībā uz medījamajiem ūdensputniem un, iespējams, arī vistveidīgajiem putniem. Iespējams arī, ka jenotsuņa savairošanās bijis viens no āpšu, zebiekstu un sermuļu skaita samazināšanās iemesliem.

Jenotsuņi ir svarīgs barības avots daudziem plēsoņām. Tie arī regulē kukaiņu un grauzēju populācijas, bet, tā kā barojoties nav specializācijas, jenotsuņu barošanās maz atsaucas uz kādu vienu sugu.

Jenotsuņu dabiskie ienaidnieki (dažādās areāla daļās) – pelēkie vilki, lūši, tiņi, Japānas caunas, klinšu ērgļi, baltplecu ērgļi, Eirāzijas ūpji, mājas suņi. Jenota aizsargreakcija, kad, piemēram, to pārsteidzis cilvēks vai suns – jenotsuns aktīvi neaizsargājas, bet pieplok pie zemes, aizver acis, sastingst un izliekas miris. Šādos apstākļos jenotsuni viegli var noķert dzīvu.

Jenotsuņa latīniskais nosaukums Nyctereutes  procyonides aptuveni tulkojams kā "jenotveidīgais nakts klaiņotājs" – grieķu val. Nycto = nakts, ereutes = klaiņotājs; procyon = jenots, eidos – forma.

Kopš seniem laikiem jenotsuns ir nozīmīgs tēls japāņu folklorā. Japāņu valodā jenotsuni sauc Tanuki  (nereti Tanuki nepareizi iztulko kā jenotu vai āpsi). Leģendārais Tanuki ir nebēdnīgs maskēšanās un pārvērtību meistars, bet reizēm lētticīgs un izklaidīgs.

Tanuki statujas ir pie daudziem Japānas tempļiem un restorāniem. Statujām nereti ir lielas koniskas cepures, vienā rokā sakē (japāņu rīsu degvīna) pudele, otrā – parādzīme un tukšs naudasmaks. Tanuki statujām vienmēr ir resni vēderi. Daļai – arī milzu sēklinieki, bet mūsdienu skulptūrām šīs humoristiskās iezīmes lielākoties nav.

No 2008. gada Šigaraki pilsētā Japānā 8. novembrī svin Tanuki dienu, kas ir arī vispārēja brīvdiena. 8. novembri svētkiem izvēlēja tāpēc, ka imperators šo pilsētu apmeklēja 1951. gada novembrī un Tanuki ir astoņas īpašības, kas nes veiksmi. Šīs astoņas īpašības ir:

■ bambusa cepure, kas pasargā pret nelaimi;
■ lielas acis – lai skaidri redzētu un pieņemtu pareizos lēmumus;
■ sakē pudele – simbolizē tikumību;
■ gara aste – dod stabilitāti un spēku, līdz panāktas sekmes;
■ milzīgi sēklinieki – simbolizē veiksmi naudas lietās;
■ parādzīme – simbolizē uzticēšanos;
■ liels vēders – simbolizē lepnu izlēmīgumu;
■ draudzīgs smaids.

 

Sagatavoja Elīna Gulbe

 

Latviski: Jenotsuns
Angliski: Raccoon Dog
Latiniski: Nyctereutes procyonoides
Krieviski: Собака енотовидная


Kalendārs

31 01 02 03 04 05 06
07 08 09 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 01 02 03

Rīgas Zoodārzs Twitterī  Rīgas Zoodārzs draugiem.lv Rīgas Zoodārzs Facebookā

Rīgas Zoodārza kases vasarā atvērtas no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 

biletes_zoo.jpg 

Rīgas Zoodārza filiāles CĪRUĻI kases vasarā atvērtas no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 

biletes_ciruli.jpg

vitrual_tropmaja.gif

VisitLatvia_200x83gif.gif

eSkolaBaneris.gif

LVAFbaneris.jpg

LMTbaneris.jpg

Ventspils.jpg

Brivosta.jpg