Patagonijas mara
Vai tā ir tiesa, ka
■ Maras daudz laika pavada, gulšņājot saulē un sauļojoties?
■ Maras mazuļus audzē "bērnudārzos", tomēr katrs pāris aprūpē tikai savus mazuļus?
■ Maru mātes savus mazuļus atšķir pēc smakas?
Zoodārzā
Patagonijas maru grupiņa zoodārzā mīt kaimiņos krēpjvilkiem. Abas sugas ir pampu (stepju) iemītnieki Dienvidamerikā.
Izplatība savvaļā
Patagonijas maras sastopamas Argentīnas centrālajā un dienvidu daļā Dienvidamerikā. Agrāk maras bija plaši sastopamas, tagad to skaits savvaļā samazinās. Skaita samazināšanās faktori – dzīves vides samazināšanās cilvēka darbības rezultātā, konkurence gan ar aitām, gan introducēto, labāk pielāgoties spējīgo Vecās pasaules zaķu sugu (Lepus capensis), kā arī medības ādu ieguvei.
Sugas saglabāšana
■ Patagonijas mara iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta suga (Near Threatened).
Dzīves vide
Maras apdzīvo sausas teritorijas ar asu zāli un izkaisītiem krūmiem. Paslēptuvēm izmanto pašu izraktas vai citu dzīvnieku (piemēram, viskašu) pamestās alas. Maras ir aktīvas dienā – naktī atpūšas krūmu aizsegā, bet pa dienu dodas baroties klajā stepē. Daudz laika pavada sauļojoties, bet saglabā pastāvīgu modrību, vai netuvojas briesmas. Maras skrienot var sasniegt 45 km/h, un šo ātrumu bez grūtībām uztur vairāk kā kilometru.
Barība
Augēdājas. Ēd visus savā dzīves vietā sastopamos augus, bet priekšroku dod zālaugiem.
Dzīves cikls
Maras ir monogāmas un dzīvo pāros, bet sezonāli var sapulcēties 40–70 dzīvnieku grupās, kas kopīgi dodas uz labākajām barošanās vietām. Maras nav teritoriālas, bet tēviņu starpā pastāv hierarhija, ko uztur ar agresijas palīdzību.
Marām ir visai neparasta vairošanās uzvedība. Tās vairojas 2–3 reizes gadā. Pēc 96 dienu (3 mēnešu) grūsnības dzimst 1–3 mazuļi, bet visbiežāk divi. Mazuļi piedzimst ap 0,5 kg smagi, labi attīstīti, redzīgi un kustīgi, jau otrajā dzīves dienā tie var nomēģināt augu barību. Dzemdības notiek ārpus alas, bet māte mazuļus drīz vien novieto komunālajā alā. Viens šāds "bērnudārzs" var dot mājvietu pat 15 maru pāru pēcnācējiem. Ik pa brīdim kāds no pāriem dodas uz migu zīdīt mazuļus. Kamēr notiek zīdīšana, vecāki necieš tuvumā citus pārus, un tēviņš dzen tos prom. Māte savus mazuļus atrod pēc smakas un, savējos atradusi, padzen nost svešos.
Mazuļi ar mātes pienu barojas 8–11 nedēļas. Jaunās mātītes dzimumgatavību sasniedz jau 2–3 mēnešu vecumā, tēviņi – 6 mēnešu vecumā.
Patagonijas maru mātītēm ir 4 pāri zīdekļu.
Maru dzīves ilgums ir līdz 10 gadiem, nebrīvē var sasniegt 14 gadus.
Dažādi fakti
Maras pieder jūrascūciņu dzimtai. Mara ir ceturtais lielākais no grauzējiem pēc kapibaras, bebriem un lielākajām dzeloņcūku sugām.
Patagonijas maras sauc arī Patagonijas zaķiem (piemēram, ar šādu nosaukumu par tām lasāms latviski tulkotajā Džeralda Darela grāmatā "Noslēpumaino trokšņu zeme"). Maras tiešām arī mazliet izskatās pēc trušiem, bet truši ir nevis grauzēji (kā maras), bet zaķveidīgie, tātad ne tik tuvu radnieciski marām, kā varētu iedomāties.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Patagonijas mara |
| Angliski: | Patagonian Hare |
| Latiniski: | Dolichotis patagonum |
| Krieviski: | Мара патагонская |
