Bolīvijas Asaras naktspērtiķis
Vai tā ir tiesa, ka
■ Naktspērtiķi jeb durukuli ir vienīgie naktī aktīvie pērtiķi?
■ 1. nedēļā mazuli nēsā māte, 2. nedēļā ļauj to nēsāt arī tēvam, bet no 3. nedēļas mazuli nēsā tikai tēvs?
■ Naktspērtiķi sauc par "bezausu pērtiķi"?
Zoodārzā
Zoodārza Tropu mājas Nakts ekspozīcijā mītošais pāris – 1983. gadā Frankfurtes zoodārzā dzimušais Noruss un 1987. gadā Emmenas zoodārzā dzimusī Nana ir naktspērtiķu ilgdzīvošanas rekordisti (parasti šīs sugas pērtiķi nepārsniedz 18 gadu vecumu).
Kas vēl neparastāk, šis senioru pāris arvien vairojas. Pēc tam, kad četri pāra mazuļi nespēja izaugt, jo mātei trūka piena, 2007. gada 21. oktobrī dzimušo Nīnu izaudzinājām mākslīgi. Kad 2008. gada 8. jūnijā pārim piedzima nākošais mazulis, mātei necerēti parādījās piens. Domājams, to bija veicinājusi mākslīgi audzētā mazuļa mitināšana sprostiņā vecāku voljerā. Rezultātā nu jau vairāki mazuļi sekmīgi izauguši vecāku aprūpē. Ģimene arī visu laiku redzama ekspozīcijā.
Izplatība savvaļā
Naktspērtiķi savvaļā mīt Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā un Peru. Visā areālā suga ir bieži sastopama. Bolīvijas Asaras naktspērtiķi nav iekļauti apdraudēto sugu sarakstos, jo, lai arī daudzās to areāla daļās notiek mežu izciršana un populācija samazinās, skata sarukšana nav tik strauja, lai tuvākajā nākotnē naktspērtiķiem draudētu izzušana. Tomēr dzīves vides apdraudējums, kas pastāvīgi palielinās, ir lauksaimniecības, t.sk. sojas platību palielināšanās. Medības notiek salīdzinoši nelielā mērā – Bolīvijā naktspērtiķus medī ādu iegūšanai, izmantošanai pārtikā un zvejas ēsmām.
Naktspērtiķus arī izmanto medicīniskajos pētījumos. Savvaļas populācijai par labu nāca areāla valstu noteiktais naktspērtiķu eksporta embargo 20. gs. 70. gados. Ja 1968.–1972. gadā ASV no Kolumbijas un Bolīvijas importēja 20 869 naktspērtiķus (ieskaitot arī citas naktspērtiķu sugas), tad 1976.–1980. gadā šis skaitlis bija samazinājies līdz 3300.
Naktspērtiķiem izdzīvot palīdz to nakts dzīves veids. Lai arī samazinās piemērota dzīves vide, naktspērtiķiem vēl klājas salīdzinoši labi, jo tie spēj pārmaiņām pielāgoties.
Sugas saglabāšana
■ Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 2. pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.
■ Nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB).
Dzīves vide
Naktspērtiķi sastopami jauktajos un mūžzaļajos mežos, ieskaitot tādus, kuros notiek cilvēka darbība. Apdzīvo mežus gan zemienēs, gan kalnos – Andos līdz 3200 m virs jūras līmeņa.
Naktspērtiķu dzīve paiet kokos, no koka uz koku pārvietojoties pa liānām. Uz zemes tie nonāk reti. Dienā naktspērtiķi atpūšas – ģimenes locekļi kopā saritinājušies guļ koku dobumos vai biezas lapotnes aizsegā. Baroties dodas krēslā.
Naktspērtiķiem nav tvērējastes kā daudzām citām kokos dzīvojošajām sugām. Bet naktspērtiķi ir tik viegli, ka gluži labi var iztikt arī bez "piektās kājas". Tie veikli pārvietojas pa zariem un var pielietot lieliskas akrobātu prasmes.
Naktspērtiķi ir vienīgie īsti naktī aktīvie pērtiķi. Kā nakts dzīvniekiem, tiem ir laba nakts redze un ļoti lielas acis ar labi attīstītiem plakstiņiem. Visaktīvākie tie ir pilnmēness naktīs, krēslā un ausmā.
Barība
Visēdāji – barojas ar kukaiņiem, augļiem, lapām, sēklām, mizu, ziediem, nektāru, sveķiem, riekstiem, putnu olām un sīkiem zīdītājdzīvniekiem. Barību meklē kokos. Barības meklējumos kopā dodas visa ģimene. Vairākas naktis pēc kārtas var doties meklēt barību tajos pašos kokos.
Dzīves cikls
Naktspērtiķi sastopami ģimenes grupās, kas sastāv no pieaugušā pāra un 2–4 dažāda vecuma mazuļiem. Ģimenes grupām ir savas teritorijas (1,3–18 ha, teritorijas lielums atkarīgs no barības daudzuma). Teritoriju iezīmē ar smaržu marķējumiem.
Naktspērtiķi ir monogāmi. Grūsnība ilgst 4–5 mēnešus. Vienreiz gadā dzimst viens 80 g smags mazulis, ļoti retos gadījumos divi. Mazuli galvenokārt aprūpē tēvs, māte mazuli nēsā tikai tā dzīves pirmajā nedēļā, otrajā nedēļā sāk piepalīdzēt tēvs, un no trešās nedēļas mazuli nēsā tikai tēvs. Sākumā vecāki mazuli nēsā uz gurna, bet pēc mēneša mazulis iemanās sēdēt tēvam mugurā, kur tas paliks līdz 4–5 mēnešu vecumam. Ar mātes pienu barojas 5–12 mēnešus. Pirmā dzīves gada otrajā pusē jaunais naktspērtiķis pastiprināti iesaistās spēlēs ar saviem vecākajiem brāļiem un māsām. Dzimumgatavību sasniedz 2 gadu vecumā.
Dzīves ilgums 13 gadi. Nebrīvē var nodzīvot 18 gadus. Bet, kā jau minēts, Rīgas zoodārza naktspērtiķi ir rekordisti – Noruss sasniedzis jau 26 gadu vecumu!
Dažādi fakti
Naktspērtiķu ausis ir ļoti nelielas un praktiski nav redzamas, jo paslēptas biezajā vilnā. Šīs īpatnības dēļ naktspērtiķu ģints latīniski nosaukta "Aotus" – "bez ausīm".
Naktspērtiķi ir retie no pērtiķiem, kas cieš no Plasmodium falciparum izraisītās malārijas, kas cilvēkiem nereti izsauc nāvi. Šī iemesla dēļ naktspērtiķi kļuvuši par nozīmīgiem izmēģinājuma dzīvniekiem malārijas pētījumos. Tos izmanto arī citu infekciju, vīrusu onkoģenēzes, redzes, smadzeņu uzbūves un funkciju, kā arī atmiņas mehānismu izpētē.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Bolīvijas Asaras naktspērtiķis |
| Angliski: | Douroucouli |
| Latiniski: | Aotus azarai boliviensis |
| Krieviski: | Обезьяна ночная |
