Mazais resnais loris
Vai tā ir tiesa, ka
■ Mazo resno loru savvaļas populācijai kaitēja Vjetnamas karš?
■ Lori no ienaidnieka glābjas, krītot no koka?
■ Kad loru māte mazuli uz brīdi atstāj zarā, to drošības labad pārklāj ar smirdīgu, indīgu vielu?
Zoodārzā
Rīgas zoodārzs piedalās mazā resnā lora EEP (starptautiskajā vairošanas programmā sugu saglabāšanai). Mūsu zoodārzā 1996.–2003. gadā piedzima 19 loru mazuļi, 8 no tiem sekmīgi izauga. Divi no Rīgā dzimušajiem loriem (1998. gadā dzimušais Ierasts un 2001. gadā dzimušais Ingelis) tika nosūtīti vairošanai uz Fuengirolas zoodārzu Spānijā). Tagad Rīgas zoodārzā mīt divi loru pāri.
Lasiet sīkāk:
Izplatība savvaļā
Savvaļā ir ap 72 000 mazo resno loru, kas sastopami Dienvidaustrumāzijā – Kambodžā, Laosā un Vjetnamā. Lori reģistrēti arī Ķīnā, bet nav skaidrs, vai uzskaitīti Ķīnā savvaļā noķerti vai no Vjetnamas ievesti dzīvnieki. Loru skaits dabā samazinājies galvenokārt izmedīšanas un dzīves vides samazināšanās dēļ, palielinoties lauksaimniecības platībām – kešū riekstu, kukurūzas, rīsa plantācijām u.c.
Liels skaits mazo resno loru parādās Dienvidaustrumāzijas valstu tirgos. Par sugas skaita samazināšanos liecina jau tas, ka pēdējos gados mazie resnie lori Vjetnamas tirgos parādās arvien mazākā skaitā. Laosā mazo resno loru palicis vairāk nekā Vjetnamā. Vjetnamā mazo resno lori ievērojami ekspluatē tautas medicīnā un mājas mīluļu tirdzniecībā, ieskaitot nelegālu starptautisko tirdzniecību, kuras apjomi pārsniedz sugai pieļaujamos. Daudzi vietējie iedzīvotāji lorus lieto arī pārtikā, tos ķerot veikli konstruētās lamatās un cilpās. Kambodžā lorus izmanto galvenokārt tautas medicīnā, kurā sevišķi liela vērtība ir loru acīm.
Vjetnamas karš mazos resno lorus gandrīz noslaucīja no zemes virsas. Lai kaitētu pretiniekam, kara darbības laikā tika gan dedzināti meži, gan no lidmašīnām kaisīts indīgais herbicīds "Agent Orange", lai iznīcinātu koku lapas. ("Agent Orange" iedarbība uz cilvēkiem bija neaptverami traģiska – tas izsauca bojā eju, sakropļojumus vai iedzimtas patoloģijas gandrīz miljonam vjetnamiešu).
Sugas saglabāšana
■ Iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā saudzējama suga (Vulnerable).
■ Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 1. pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana, ko veicina tirdzniecība ar šiem dzīvniekiem (sākotnēji bija iekļauts 2. pielikumā, bet situācija prasīja stingrākus mērus).
■ Nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti starptautiskajā ciltsgrāmatā (ISB), mazo resno loru turēšanu Eiropas zoodārzos koordinē sugas Eiropas programmas (EEP) ietvaros.
Dzīves vide
Mazie resnie lori apdzīvo dažādus biotopus – tropu lietus mežus, bambusu mežus.
Dzīvo kokos, uz zemes nokāpj reti. Aktīvi naktī. Barību meklē vienatā. Lori pārvietojas palēninātā kustībā, kā hameleoni, un tik lēna kustība ir neuzkrītoša un traucē lori biezajā augājā ieraudzīt. Tomēr vajadzības gadījumā lori var kustēties neticami strauji. Ne gluži "hameleonveidīgi" tie pārvietojas arī, kad ir spēcīgs vējš. Toties var ilgu laiku pavadīt pilnīgā nekustībā.
Dzīvei kokos loriem palīdz daudzi pielāgojumi. Kāpelēt palīdz pretstatītie (pārējiem pirkstiem perpendikulārie) īkšķi. Attīstītā kāju muskulatūra nodrošina ciešu tvērienu bez jebkādas piepūles.
Lori no kokiem zemē krīt reti. Tomēr tie tā dara, kad tiek sabiedēti un dažreiz, kad glābjas no ienaidnieka.
Lori guļ, saritinājušies ciešā kamolā, galvu iespieduši starp kājām.
Barība
Mazie resnie lori ir visēdāji. To barībā ir lieli gliemji, kukaiņi (tauriņu kāpuri, vaboles, tūkstoškāji), ķirzakas (gekoni), putni, to olas un mazuļi, sīkie zīdītāji, augļi un cita augu barība. Barojas arī ar koku sulu un sveķiem. Sevišķi patīk ziedoši koki. Daļai loru ēsto kukaiņu piemīt asa smaka, un ēdājs pēc smakas tos arī atrod.
Loris var satvert zaru ar pakaļkājām un nostāties stāvus, lai ar abām priekšķepām zibenīgi ķertu medījumu. Citreiz savukārt "pakaras" pakaļkājās, lai priekšķepas atbrīvotos ēšanai. Medījot visvairāk vadās pēc ožas un redzes – lielās acis nodrošina binokulāru redzi.
Mazajiem resnajiem loriem ir palēnināta vielmaiņa – par 40% zemāka, nekā parasti šāda lieluma dzīvniekam.
Dzīves cikls
Mazie resnie lori nav sevišķi sabiedriski – dzīvo pa vienam vai grupiņās, kurās ir tēviņš, vairākas mātītes un 1–2 mazuļi. Pieaugušie tēviņi ir teritoriāli un citus tēviņus savā tuvumā necieš. Teritoriju iezīmē ar urīnu. Tieši pēc mātīšu atstātā urīna tēviņš secina, ka mātīte meklējas un tātad jāapciemo. Mazie resnie lori ir poligāmi un var vairoties cauru gadu. Viens tēviņš pārojas ar vairākām mātītēm. Dzemdības notiek ik pēc 12–18 mēnešiem.
Grūsnība ilgst 190–193 dienas. Parasti dzimst viens mazulis, bet dažreiz dvīņi. Piedzimstot mazuļu svars ir ap 23 g, bet tie ir labi attīstīti un atgādina miniatūras pieauguša lora kopijas. Acis atveras piedzimšanas dienā. Mazuli nēsā māte un, iespējams, arī tēvs, bet dažreiz vecāki mazuli noliek karāties zarā, kamēr paši meklē barību. Ar mātes pienu barojas 6–9 mēnešus.
Dzimumgatavību mātītes sasniedz apmēram 9 mēnešu vecumā, tēviņi
17–20 mēnešos.
Dzīves ilgums 12–14 gadi. Nebrīvē var nodzīvot arī 26 gadus.
Dažādi fakti
"Malu malu" ir lora nosaukums indonēziešu valodā – "kautrīgais". Savukārt holandieši par loriem sauc klaunus, acīmredzami atsaucoties uz dīvainajām loru pozām.
Mazajiem resnajiem loriem elkoņu iekšpusē ir dziedzeri, kas izdala smirdīgu vielu, kas sajaukumā ar lora siekalām ir indīga. Mātes šo toksīnu arī ielaiza mazuļu vilnā, kad atstāj tos, pašas dodamās barības meklējumos. Toksīns nav nāvējošs cilvēkam, tomēr izraisa sāpīgu satūkumu un var izraisīt vispārēju šoku. Ja smirdīgā viela ienaidnieku neatvaira, loris nereti krīt nost no zara un saveļas kamolā.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Mazais resnais loris |
| Angliski: | Lesser Slow Loris |
| Latiniski: | Nycticebus pygmaeus |
| Krieviski: | Лори малый |
