Pelēkais peļlemurs
Vai tā ir tiesa, ka
■ Peļlemuri ir vissīkākie primāti pasaulē?
■ Peļlemuri tauku rezerves uzkrāj astē?
■ Sausajā sezonā peļlemuri liekas "ziemas miegā"?
Zoodārzā
Pelēkie peļlemuri mīt zoodārza Tropu mājas Nakts ekspozīcijā.
Izplatība savvaļā
Pelēkie peļlemuri dabā sastopami viscaur Madagaskaras mežu rajonos, visvairāk – rietumu piekrastē. Suga ir viena no izplatītākajiem un mazāk apdraudētajiem lemuriem, kā arī viens no biežāk sastopamajiem Madagaskaras vietējiem sīkajiem zīdītājdzīvniekiem. Atbilstošā dzīves vidē peļlemuru blīvums var būt 167–712 dzīvnieki uz kvadrātkilometru. Sugas bagātīgās sastopamības iemesls varētu būt gan šo lemuru nelielais izmērs, gan daudzveidīgā barošanās. Nepastāv būtiski draudi sugas pastāvēšanai, bet visticamāk, ka peļlemuru skaits tomēr samazinās, sarūkot to dzīves videi, kas Madagaskarā arvien turpinās, t.sk. ik gadus notiekot mežu izdedzināšanai, atbrīvojot ganību platības mājlopiem. Lemuru medības un tirdzniecība Madagaskarā ir aizliegtas, tomēr peļlemuri tiek ķerti lamatās un pārdoti kā mājas mīluļi.
Sugas saglabāšana
■ Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 1. pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana, ko veicina tirdzniecība ar šiem dzīvniekiem.
■ Nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB).
Dzīves vide
Peļlemuri apdzīvo sausos tropu mežus zemienēs, sausos lapkoku mežus, sausos dzeloņainos krūmājus, galeriju mežus (mežu joslas upju piekrastēs), skujkoku mežus. Sastopami arī plantācijās.
Dzīvo kokos, pārvietojas lecot no zara uz zaru. Veic līdz 3 m tālus lēcienus. Kokos aizņem "sīko zariņu nišu", un parasti sastopami galvenokārt uz zariem, kuru diametrs nepārsniedz 5 cm. Šī iemesla dēļ uzturas un meklē barību galvenokārt lapotnes zemākajā daļā un pamežā, kur ir biezi zari un augājs. Pētījumos atklājies, ka peļlemuri 40% laika pavada zemāk nekā 3 m, bet sausajā sezonā pat 70% laika (sausajā periodā ir maz piemērotas augu barības, tāpēc peļlemuri šai laikā vairāk barojas ar kukaiņiem). Peļlemuriem ir nelielas teritorijas – tikai 1–2 ha.
Peļlemuriem pakaļkājas ir garākas nekā priekškājas. Pārvietojoties pa krūmu un koku zaru galiem, tie pārvietojas uz visām četrām kājām, arī tvērienam izmanto visas četras kājas. Aste kalpo līdzsvara noturēšanai. Kukaiņus ķer galvenokārt uz zemes, lecot kā varde. Medījumu tad mutē pārnes uz drošāku mielošanās vietu kokā.
Daļā areāla sausajā sezonā (aprīlī/maijā–septembrī/oktobrī) peļlemuriem raksturīgs neaktivitātes periods ("ziemas miegs"), kas ilgst dažas nedēļas vai pat līdz 5 mēnešiem. Tomēr tas nav raksturīgi ne visās areāla daļās, ne arī visiem
dzīvniekiem – piemēram, mātītes liekas "miegā", bet tēviņi ne, laiku pavadot hierarhiskā ranga nostiprināšanai un savu teritoriju ieviešanai līdz vairošanās sezonai. Šī "ziemas miega" laikā samazinās dzīvnieka vielmaiņa un ķermeņa temperatūra nokrītas līdz vides temperatūrai – pat līdz tikai 7oC. Dzīvnieki "ziemas miega" mītnei izvēlas koku dobumus tuvāk pie zemes, kur vides temperatūra ir stabilāka – tas ļauj ziemas miegā palikt ilgāk, ekonomējot vielmaiņas resursus. Tauku rezerves "ziemošanai" uzkrāj astē un pakaļkājās.
Aktīvi naktī. Pa dienu atpūšas kādā no 3–9 migām savā teritorijā – ar lapām izklātos koku dobumos vai speciāli no sausām lapām, sūnas un zariņiem būvētās apaļās ligzdās (katrā no šīm migām pavada ne vairāk kā 5 dienas pēc kārtas). Mātītes atpūšas grupās līdz 12 dzīvniekiem, kamēr tēviņi to lielākoties dara vienatnē vai pa diviem. Savukārt barību meklē vienatnē.
Barība
Peļlemuri ir visēdāji, kuru pamatbarība ir augļi un bezmugurkaulnieki. Barībā ietilpst arī nektārs, koku sula un sveķi, ziedi, lapas, arī blakšu kāpuru izdalītais sekrēts. Iecienītākie bezmugurkaulnieki ir vaboles, bet ēd arī naktstauriņus, dievlūdzējus, circeņus, prusakus un zirnekļus. Ēd arī sīkus rāpuļus (gekonus, hameleonus) un abiniekus (kokvardes).
Dzīves cikls
Peļlemuri barību meklē vienatā, bet pa dienu atpūšas koku dobumos grupās. Mātītes dominē pār tēviņiem. Vairošanās sezonā (septembrī–oktobrī) tēviņu teritorijas pat trīsreiz palielinās, pārsedzoties ar mātīšu teritorijām. Mātītes un tēviņi sāk gulēt kopā vienā koku dobumā – viens tēviņš ar 3–7 mātītēm vai viena mātīte ar 1–3 tēviņiem. Pirms sezonas tēviņi ir izveidojuši dominances hierarhijas, vairošanās sezonā tēviņu sēklinieki ir ievērojami palielināti. Gan mātītes, gan tēviņi pārojas ar daudziem partneriem.
Grūsnība ilgst 54–69 dienas. Dzimst 2 mazuļi (var būt arī trīs), kuru svars pa 5–6 g. Mazuļi dzimst novembrī pirms lietus sezonas sākuma. Novērojumi liecina, ka dzemdības aizņem 45–60 minūtes un mazuļi sāk zīst mātes pienu jau 12 minūtes pēc piedzimšanas. Ar mātes pienu barojas 25 dienas. Mātes mazuļus vai nu atstāj migā koka dobumā vai staipa mutē sev līdzi un novieto uz zara, kamēr meklē barību. Peļlemuru mazuļi paši neturas mātei vilnā.
Mātītēm ir trīs pāri zīdekļu atšķirībā no gandrīz visiem citiem lemuriem (izņemot vari), kam ir tikai pa vienam pārim zīdekļu.
Jaunie peļlemuri kļūst neatkarīgi 2 mēnešu vecumā. Mātītes dzimumgatavību sasniedz 10–29 mēnešu vecumā, tēviņi – 7–19 mēnešu veci. Mātītes paliek tajā pašā rajonā, bet tēviņi izplatās tālāk no dzimtās vietas.
Savvaļā parasti dzīvo ne vairāk par 6–7 gadiem, nebrīvē var nodzīvot 15 gadus.
Dažādi fakti
Viens no sīkākajiem mūsdienu primātiem (sver 58–67 g), vēl sīkāks par sīkāko pasaules pērtiķi – pundurkalitriksu (85–140 g).
Galvenie dabiskie ienaidnieki – Madagaskaras ausainā pūce un plīvurpūce. Pētījumi rāda, ka plēsoņu nagos krīt 25% pelēko peļlemuru populācijas gadā – visaugstākais skaitlis primātu vidū. Taču plēsonība uz populāciju negatīvi neatsaucas, jo to kompensē sugas straujā vairošanās. Citi peļlemuru dabiskie ienaidnieki – vēl citas pūču sugas, Hensta vistvanags, dažādas čūskas (ieskaitot Madagaskaras koku boačūsku) un arī zīdītājdzīvnieki (vairāku sugu mangusti, fosas, mājas suņi). Plēsēji parasti atrod koku dobumus, kuros peļlemuri atpūšas, un atkasa dobuma atveri. Tādējādi lielākas iespējas izdzīvot ir tiem lemuriem, kas izmanto dziļākus dobumus ar šaurākām skrejām.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Pelēkais peļlemurs |
| Angliski: | Lesser Mouse Lemur |
| Latiniski: | Microcebus murinus |
| Krieviski: | Лемур мышиный |
