Kaķu lemurs
Vai tā ir tiesa, ka
■ Kaķu lemuri no rītiem sauļojas Lotosa pozā?
■ Kaķu lemuru mātes nereti nodod savus mazuļus auklīšu aprūpē?
■ Kaķu lemuru tēviņi rīko "smaku turnīrus"?
Zoodārzā
Kaķu lemuri Rīgas Zooloģiskajā dārzā aplūkojami lemuru un Galapagu bruņrupuču ekspozīcijā netālu no ķenguru aploka. Dzīvnieki ir atraktīvi un kustīgi. Īpaši interesanti nodoties lemuru vērojumiem pavasarī, kad jau tradicionāli dzimst neaprakstāmi simpātiskie lemurēni. 2011.gada pavasaris sagādāja īpašu dāvanu apmeklētājiem – pieredzes bagātai māmiņai Seimurei 19.martā piedzima dvīņi.
Pirmie trīs kaķu lemuri kā dāvana ieradās 1997. gadā no Kobes zooloģiskā dārza (Japānā). 1998. gada 10. janvārī piedzima pirmais mazulis, vārdā Streipiņš. Par šī lemura krusttēvu kļuva žurnālists Kārlis Streips. 1999. gada 31.janvārī tiem pašiem vecākiem – Citronam un Sirdij, piedzima otrs mazulis – Seimure. Lai varētu veiksmīgi izveidot divus neradniecīgus pārus, Streipiņu 2000. gada 26. novembrī nosūtīja uz Poznaņas zoodārzu (Polijā), lai apmaiņā iegūtu citu tēviņu, 1998. gada 9. martā dzimušo Jaceku. Līdz 2011.gadam Rīgā dzimuši un sekmīgi izauguši vairāk par 10 kaķu lemurēniem. Kad lemurēni paaugas, daļai no tiem jāmeklē jaunas mājas citzemju zoodārzos. Rīgā dzimušie lemurēni ir aizceļojuši uz Poliju, Ekvadoru, Krieviju, Čehiju un Holandi.
Šobrīd Rīgas zooloģiskajā dārzā mīt viena lemuru ģimene, kurā veido
vecāki -Seimure un Jaceks, un viņu bērni - Spārīte, Skudra, Stīvens un 2011.gada 19.martā dzimušie dvīņi.
Atgādinām, ka katru dienu 13:00 lemuri apmeklētāju klātbūtnē tiek baroti ar banāniem. Tā ir lieliska iespēja aplūkot šos dzīvniekus kustībā, vērot mazuļu attīstību un draiskulības.
Izplatība savvaļā
Kaķu lemuri sastopami Madagaskaras dienvidos un dienvidrietumos. Salīdzinot ar daudziem citiem Madagaskaras primātiem, suga ir bagātīgi sastopama, tomēr absolūtos skaitļos arī tās stāvoklis nav nekāds spožais. Pēdējos pāris desmitos gadu kaķu lemuru populācija samazinājusies par 20–25%, un skaita samazināšanās turpinās. Iecienītā kaķu lemuru dzīves vide – galeriju meži (mūžzaļo mežu joslas ap upēm un mitrājiem) un eiforbiju krūmāji – sastopami tikai Madagaskaras dienvidu daļā un strauji samazinās ikgadējās dedzināšanās, ko veic, lai palielinātu mājlopu ganību platības. Lemuriem piemēroto vidi bojā arī noplicināšana pārganot un mežu izciršana koksnes un kokogļu ieguvei. Mūsdienās palicis vairs tikai 10% no kādreizējām Madagaskaras mežu platībām.
Kaķu lemuri arī tiek medīti – gan pārtikai, gan tirdzniecībai. Papildus cilvēka darbībai kaķu lemuriem kaitē arī Madagaskaras dienvidos iespējamie sausuma periodi. Piemēram, 1991.–1992. gadā ilgstošs sausuma periods izraisīja kaķu lemuru mazuļu un mātīšu paaugstinātu mirstību. Sausuma sekas ilustrē tas, ka pēc diviem gadiem Beza Manhafali rezervāta vietējā kaķu lemuru populācija bija samazinājusies par 31%, un pagāja gandrīz četri gadi, līdz tā atjaunojās iepriekšējā apjomā.
Sugas saglabāšana
■ Kaķu lemurs iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta suga (Near Threatened).
■ Kaķu lemurs iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 2. pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.
■ Kaķu lemuru nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB).
Dzīves vide
Kaķu lemuri dzīvo sausos jauktajos mežos, mitros kalnu mežos, savannās, sausā eiforbiju krūmājā, klinšainās ielejās un galeriju mežos (mūžzaļajos mežos upju krastos). Visiecienītākā dzīves vide ir tieši galeriju meži, kuru diemžēl Madagaskarā paliek arvien mazāk.
Aktīvi dienā. Kaķu lemuri salīdzinājumā ar citu sugu lemuriem daudz (33% no laika) uzturas uz zemes, bet ievērojama nozīme ir dzīvei kokos, t.sk. koku lapotņu augšdaļā (tur pavada 25% laika).
Kaķu lemuru areālā (dažādos rajonos) gaisa temperatūra var būt no –7oC līdz 48oC. Lai no rītiem sasildītos, kaķu lemuri noliekas sauļoties visai brīvās pozās. Poza, dzīvniekam sēžot ar izplestām kājām un atbalstot muguru pret zariem, nepareizi saukta par Lotosa pozu. Šādi sauļoties parasti noliekas visa grupa.
Uz nakti lemuru grupas sadalās mazākās grupiņās, kas nakšņo, dzīvniekiem saspiežoties cieši kopā.
Barība
Kaķu lemuri ir visēdāji. Pamatbarība ir augļi un lapas (sevišķi tamarindu koku lapas). Ja iespējams, tamarindu lapas sastāda pat pusi visas uzņemtās barības, sevišķi sausajā ziemas sezonā. Kaķu lemuri ēd vēl vismaz trīs dučus dažādu augu sugu, izmantojot lapas, ziedus, mizu un sulu. Novēroti ēdam satrupējušu koksni, zemi, zirnekļu tīklus, dažādus posmkājus (zirnekļus, kukaiņu kūniņas un kāpurus, cikādes un sienāžus) un sīkus mugurkaulniekus (putnus un hameleonus).
Dzīves cikls
Kaķu lemuri dzīvo 3–24 dzīvnieku grupās. Piemēram, tipiskā grupā ir 6 pieaugušas mātītes, 4 tēviņi un 4 mazuļi. Lai arī grupā ir vairāki pieauguši tēviņi, dominējošais ir tas, kas visvairāk pārojas ar mātītēm. Tāpat kā lielākajai daļai lemuru (bet ne citiem primātiem), kaķu lemuru grupās dominējošās ir mātītes, tām ir priekšroka pār tēviņiem pat barojoties. Abiem dzimumiem ir atsevišķas hierarhijas, bet mātīšu hierarhija ir skaidri noteikta, kamēr tēviņiem tā saistīta galvenokārt ar dzīvnieka vecumu.
Vairošanās sezonā apmēram ceturtdaļa no visiem tēviņiem dodas jaunas grupas meklējumos. Tas palīdz samazināt tuvradniecību, jo novērš tēviņu pārošanos ar meitām.
Mātītes lielākoties draudzīgi izturas pret citu mātīšu mazuļiem. Grupā mātītes ļauj cita citai ņemt pie sevis savus mazuļus, "aukles" pieskata citu mazuļus, veidojas rotaļu grupiņas. Mātes pat ļauj svešai mātītei zīdīt savu mazuli. Šāda uzvedība šķiet iespējama tāpēc, ka grupā mātītes ir savstarpēji radnieciskas.
Kā visiem lemuriem, arī kaķu lemuru dzīvē svarīga ir smaržu informācija. Teritorijas tiek iezīmētas ar smirddziedzera palīdzību. Konkurējošie tēviņi sacenšas "smaku turnīros" – garajās astēs ieberž savu smirddziedzeru sekrētu un vēzē tās pret pretinieku.
Riests notiek aprīlī–jūnijā, dzemdības – augustā–oktobrī tieši pirms lietus sezonas sākuma. Riesta sezona sausās sezonas beigās lemuru grupā ir visai nemierīga – mātītes savā starpā konkurē par vietu un barību, tēviņi – par pieeju mātītēm.
Kaķu lemuru grupās gan pārošanās, gan mazuļu dzimšana sinhronizējas dažu dienu periodā. Grūsnība ilgst 135–136 dienas (4,5 mēnešus). Parasti mātei dzimst viens 70 g smags mazulis, bet var būt arī dvīņi. Dzīves pirmajās 2 nedēļās mazulis karājas ieķēries vilnā mātei pavēderē, bet pakāpeniski pārvietojas tai uz muguras. Ar mātes pienu barojas 5 mēnešus, bet jau 2.–3. mēnesī nomēģina arī cieto barību.
Jaunās kaķu lemuru mātītes paliek grupā, bet nepārmanto savas mātes rangu. Jaunie tēviņi grupu atstāj 3–5 gadu vecumā. Dzimumgatavību tēviņi sasniedz 2,5 gadu vecumā, bet tik jaunus dominējošie tēviņi pie mātītēm vēl nepielaiž. Mātītes pirmos mazuļus parasti dzemdē 3 gadu vecumā un pēc tam dzemdē ik gadus.
Kaķu lemuriem savvaļā ir augsta mazuļu mirstība. Pirmajā gadā iet bojā ap 50% mazuļu, un galu galā pieaugušu lemuru vecumu sasniedz tikai ap 30% no dzimušajiem lemuriem.
Kaķu lemuru dzīves ilgums ir 16–19 gadi, nebrīvē var pārsniegt 33 gadus.
Dažādi fakti
Kaķu lemura vietējie nosaukumi ir "hira" (malagasiešu valodā) un "maki" (franču un malagasiešu valodā).
Agrīnie dabas pētnieki lemuriem vārdu "lemurs" izvēlējās tādēļ, ka dažu nomaļus dzīvojošu lemuru sugu balsis tiem šķita tik spocīgas un biedējošas, ka ļāva iztēloties mirušo cilvēku garu balsis (romiešu mitoloģijā garus sauc "lemures"). Savukārt kaķu lemura latīniskā nosaukuma sugu apzīmējošais vārds catta nāk no mājas kaķa (Felis catus), jo kaķu lemuriem raksturīga murrājoša balss.
Kaķu lemuriem ir gan dabiski, gan introducēti ienaidnieki. Dabiskie ienaidnieki – fosas, vairāki Madagaskaras plēsīgie putni un Madagaskaras zemes boačūska. Introducētie ienaidnieki, kas iepriekš Madagaskarā nebija sastopami – Indijas civeta, mājas kaķis un mājas suns.
Vairākos Madagaskaras rezervātos tūristiem piedāvā kaķu lemuru vērošanu.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Kaķu lemurs |
| Angliski: | Ring-tailed Lemur |
| Latiniski: | Lemur catta |
| Krieviski: | Лемур кошачий |
