Zoodārzā

Rīgas zoodārzā Ziemeļbrazīlijas kalitriksi ir kopš 1996. gada. Šobrīd kalitriksu ģimeņu grupas ir izvietotas Ķenguru mājā. Uzkavējoties ilgāk pie dzīvnieku ekspozīcijas un ciešāk ielūkojoties mītnes logā, ir iespēja vērot augumā mazo pērtiķu veiklās un atraktīvās pastaigas telpā izvietoto koku zaros, kā arī ģimenes grupas locekļu savstarpējās attiecības.

Izplatība savvaļā

Savvaļā parastie kalitriksi sastopami Dienvidamerikā – Brazīlijas ekvatoriālajos lietus mežos. Agrāk sugas areāls aptvēra Brazīlijas ziemeļaustrumus, bet mežu izciršanas un dzīves vides izmaiņu dēļ parastie kalitriksi tagad sastopami valsts dienvidaustrumu piekrastē.

Sugas saglabāšana

■ Parastais kalitrikss iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 2. pielikumā kā suga, kura var kļūt apdraudēta, ja tirdzniecību ar tās īpatņiem nepakļaus stingrai kontrolei.

Dzīves vide

Dzīvo dažāda tipa mežos – gan okeāna piekrastē, gan sausajos un sezonālajos lapu koku mežos iekšzemē – upju piekrastes dzelkšņaino krūmāju audzēs un tropu savannas mežos. Apmetas uz dzīvi arī kultūraugu plantācijās, kas piekļaujas meža robežai. Sastopami drīzāk mežmalās, nevis meža dziļumā.

Dzīvo praktiski tikai kokos, uz zemes nokāpj ārkārtīgi reti. Lapotnē un pa vertikālajiem stumbriem veikli pārvietoties palīdz smailie un āķveidīgie nagi. Kalitriksi lielākoties skraida un rāpjas, nevis lec no zara uz zaru kā vairums kokos dzīvojošo pērtiķu sugu. Ģimenes grupa izvēlas uzturēties vietā, kur ir pietiekami daudz sulu koku (vismaz 50 uz hektāru).

Barība

Galvenokārt barojas ar lapu koku sulu un sveķiem. Šo barību iegūst, auga mizā izgraužot atveres. Tam lieti noder kalitriksu garie, katlveidīgie priekšzobi. Kalitriksi bieži apciemo gan pašu izgrauztos, gan citu dzīvnieku veidotos, gan citādi radušos ievainojumus koku stumbros. Sulu un sveķu ieguvei ģimene patērē līdz pat 70% sava barošanās laika.

Otra svarīgākā barība kalitriksiem ir kukaiņi un to kāpuri. Ēd arī zirnekļus, augļus, riekstus, sēnes, ziedus un nektāru. Retāk – sīkas ķirzakas, gliemjus, putnu olas, putnu mazuļus un abiniekus.

Zoodārzā Ziemeļbrazīlijas kalitriksus baro trīsreiz dienā. Barība sastāv no augļiem, dārzeņiem, zaļumiem, kukaiņiem un granulām. Papildus kalitriksi saņem arī vārītas olas un vārītu gaļu, kā arī akāciju sveķus.

Dzīves cikls

Kalitriksi veido nelielas ģimenes grupas, kurās ir pāris un viņu pēcnācēji. Vadošā loma grupā ir mātītei. Pāra veidošanā iniciatīva pieder mātītei, kura tad arī izvēlas sev partneri. Grūsnība ilgst 5 mēnešus. Parasti dzimst 2, retāk 1–3 mazuļi, kuru aprūpe starp barošanas reizēm lielā mērā tiek uzticēta tēviņam un iepriekšējo gadu pēcnācējiem. Mazuļus sākumā nēsā uz vēdera, vēlāk – uz muguras. Mātīte tos baro līdz 6 mēnešu vecumam. Aptuveni devītajā mēnesī jaunuļiem sāk augt parastajiem kalitriksiem raksturīgie baltie ausu pušķi.

Dzimumgatavību sasniedz aptuveni 14 mēnešu vecumā.

Dzīves ilgums – savvaļā 10 gadi, nebrīvē 16 gadi.

Sagatavoja Laura Līdaka