Geldi kalimiko
Vai tā ir tiesa, ka
■ Geldi kalimiko pārtiek no sēnēm?
■ Atšķirībā no daudzām citām primātu sugām, Geldi kalimiko nesaskata visas krāsas?
■ Kad piedzimst mazuļi, pirmās divas nedēļas māte tos nēsā pati, 3. nedēļā ļauj nēsāt tēvam, bet no 4. nedēļas – arī pārējiem grupas locekļiem?
Zoodārzā
Rīgas zoodārzā no 2008. gada mīt Geldi kalimiko grupiņa – divas mātītes saņēmām no Santilanas zoodārza Spānijā, tēviņu – no Overlonas zoodārza Nīderlandē. Zoodārzā pie Ķenguru mājas Geldi kalimiko ierīkota jauna tipa ekspozīcija, piedāvājot dzīvniekiem brīvi dzīvot koka lapotnē. Dzīvei pussavvaļas apstākļos nebrīves dzīvnieki pierod ne uzreiz, un jaunajā sezonā turpināsim jaunās ekspozīcijas "apdzīvošanu".
Izplatība savvaļā
Geldi kalimiko izplatīts Amazones baseinā Bolīvijā, Brazīlijā, Ekvadorā, Kolumbijā un Peru. Kalimiko skaits turpina samazināties, tos apdraud dzīves vides pārmaiņas un medības. Tā kā Geldi kalimiko ir reti un to starptautiskā tirdzniecība aizliegta, diemžēl to vērtība melnajā tirgū aug un nes to ķērājiem lielus ienākumus.
Sugas saglabāšana
■ Geldi kalimiko iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā saudzējama suga (Vulnerable).
■ Geldi kalimiko iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 1. pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana, ko veicina tirdzniecība ar šiem dzīvniekiem.
■ Geldi kalimiko turēšanu Eiropas zoodārzos koordinē sugas Eiropas programmas (EEP) ietvaros.
Dzīves vide
Geldi kalimiko Amazones lietus mežos apdzīvo rajonus, kuros ir pudurveidīga lapotne un biezs pamežs. Sastopami jauktos mežos, krūmājos, bambusu mežos. Visvairāk laika (80–90%) pavada pamežā zemāk par 5 m un arī uz zemes, bet augstāk kokos pakāpjas, lai barotos ar augļiem. Dzīve meža zemākajos stāvos saistīta ar to, ka kalimiko barībā iecienījuši gan sēnes, gan zemsedzē sastopamos kukaiņus un sīkos mugurkaulniekus. Rezultātā suga vairāk saistīta ar fragmentētiem biotopiem (kur biezs pamežs nav sastopams nepārtraukti), kā dēļ, iespējams, Geldi kalimiko grupas savā starpā sastopas maz.
Geldi kalimiko barības meklējumos var apvienoties ar dažādu sugu tamarīniem – rudgalvas (Saguinus fuscicollis), imperatora (S. imperator), baltlūpu (S. labiatus) un ūsainajiem tamarīniem (S. mystax). Iespējams, ka tā notiek tāpēc, ka, atšķirībā no citām Jaunās pasaules primātu sugām, Geldi kalimiko nav trihromatiskās redzes (spēja saredzēt visas krāsas).
Geldi kalimiko ir labi kāpelētāji un lēkātāji. Tie var veikt 4 m tālus horizontālus lēcienus, nezaudējot augstumu, pie tam darot to pat tikai 30 cm augstumā virs zemes. Geldi kalimiko pārvietojas ļoti klusu, augāju gandrīz nesatricinot. Grupas teritorija ir
30–80 ha, barības meklējumos veic ap 2 km dienā, pārvietojoties pa savu teritoriju puslokā.
Geldi kalimiko grupa nakšņo visi kopā koka dobumā vai biezā pamežā. Grupa arī apmēram trīs reizes dienā 30–90 minūtes sauļojas un ieskā cits citu, atpūšoties uz slīpiem vai kritušiem kokiem zemāk nekā 2 m augstumā.
Barība
Geldi kalimiko barojas ar augļiem, koku sveķiem, posmkājiem un sīkiem mugurkaulniekiem. Svarīga barības daļa ir sēnes, pie tam Geldi kalimiko ir vienīgie primāti, kam sēnes ir pamatbarība. Pārtiek no želejsēnēm (Auricularia – 3 sugas) un bambusu sēnēm (Ascopolyporous – 2 sugas). Sausajā sezonā maijā–jūlijā sēnes var sastādīt pat vairāk nekā pusi no Geldi kalimiko barības. Posmkājus (circeņus, zarkukaiņus, zirnekļus) medī pamežā un kritušo lapu slānī uz zemes. Dažādus mugurkaulniekus (vardes, ķirzakas un čūskas) patērē vairāk nekā tamarīni.
Dzīves cikls
Grupas sastāv no pieaugušā tēviņa, vairākām pieaugušajām mātītēm un dažāda vecuma mazuļiem. Parasti grupā ir 6–12 dzīvnieki. Barošanās gājienos grupas locekļi turas netālu cits no cita – ne tālāk par 15 m.
Grūsnība ilgst vidēji 155 dienas (5 mēnešus). Dzimst viens 30–60 g smags mazulis (atšķirībā no citiem Jaunās pasaules primātiem, kam dzimst dvīņi, bet savukārt Geldi kalimiko mātīte var dzemdēt pat divas reizes gadā, jo nākošā meklēšanās sākas jau 10 dienas pēc iepriekšējām dzemdībām). Pirmās 2 nedēļas māte nēsā mazuli pati, 3. nedēļā ļauj to darīt tēvam, bet no 4. nedēļas – arī citiem grupas locekļiem. Ar mātes pienu mazuļi barojas 9–12 nedēļas. 4 nedēļu vecam mazulim vecāki sāk piedāvāt cieto barību, un jau 7 nedēļu vecumā mazulis spēj barību meklēt pats. Dzimumgatavību sasniedz 14–24 mēnešu vecumā.
Nebrīvē Geldi kalimiko var sasniegt 18 gadu vecumu.
Dažādi fakti
Geldi kalimiko tika atklāts un aprakstīts 1904. gadā – rezultātā Callimico ir viena no visnesenāk atklātajām primātu ģintīm. Suga nosaukta tās atklājēja – šveiciešu izcelsmes Brazīlijas zoologa Emīla Geldi vārdā, kurš Dienvidamerikā atklājis arī vairākas citas jaunas zīdītāju un putnu sugas.
Sagatavoja Elīna Gulbe
| Latviski: | Geldi kalimiko |
| Angliski: | Goeldi’s Monkey |
| Latiniski: | Callimico goeldii |
| Krieviski: | Каллимико гельдиевая |
