dzivnieks

Mazais planētājkuskuss

planetajkuskuss.jpg

Zoodārzā

Tropu mājas Nakts dzīvnieku ekspozīcijā planētājkuskusi apdzīvo plašu mītni ar zariem un vairākiem dobumiem. To skaits plašajā teritorijā ir pat grūti nosakāms, jo planētājkuskusi veikli slēpjas dobumos, kā arī pastāvīgi vairojas un to mazuļi neuzturas migās, kur tos varētu mēģināt uzskaitīt (kā jau somaiņiem – tie attīstās mātes somā). Vislabāk šo sugu vērot plkst. 11.00–12.00, kad planētājkuskusi iznāk pie barības bļodiņām. Tad uz zaru fona lieliski izceļas dzīvnieku melnbalti svītrotās galviņas.

Daži planētājkuskusi ir patvarīgi pametuši savu mītni un dzīvo brīvi gan Tropu mājas Centrālajā zālē, gan Nakts ekspozīcijā. Vērīgākajiem apmeklētājiem varbūt laimēsies ieraudzīt. Nesabīstieties, ja bēglis uzlec uz jūsu pleca.

Izplatība savvaļā

Mazie planētājkuskusi savvaļā sastopami Austrālijas ziemeļu un austrumu daļā, Jaungvinejā un Bismarka arhipelāga salās.

Dzīves vide

Apdzīvo skrajus eikaliptu mežus. Planētājkuskusi ir veikli kāpelētāji un planētāji. Lieliski planē no koka uz koku, reizēm pat 45 m attālumā, izmantojot platu sānu ādas kroku. Dienu pavada koku dobumā lapu ligzdā. Naktī dodas meklēt barību.

Barība

Mazos planētājkuskusus bieži dēvē arī par "cukurvāverēm", jo tie labprāt uzlaiza eikaliptu saldo sulu. Kopumā tie ir visēdāji. Rudenī un ziemā pārtiek galvenokārt no augu barības – eikaliptu sulas, ziedputekšņiem, ziediem un lapām. Pavasarī un vasarā ēd visdažādākos sīkos dzīvniekus, galvenokārt kukaiņus – naktstauriņus un vaboles. Reizēm arī zirnekļus, sīkus mugurkaulniekus un putnu olas.

Dzīves cikls

Planētājkuskusi dzīvo radinieku grupās, kas aizņem noteiktu teritoriju un kopīgu slēptuvi (migu). Pieaugušie tēviņi regulāri iezīmē teritoriju ar siekalām, kā arī ar anālā, priekšķepu un pēdu smirddziedzeriem. Smirddziedzeri ir arī pierē un krūtīs – ar tiem tēviņi iezīmē grupas locekļus. Parasti katrā grupā ir dominējošais tēviņš, kurš galvenokārt iezīmē teritoriju un grupas locekļus. Šis tēviņš ir smagāks, izdala vairāk testosterona un biežāk pārojas ar grupas mātītēm.

Grūsnība ilgst tikai 16 dienas. Dzimst 1–2 mazuļi, kas somā pavada vismaz 2 mēnešus (līdz 70 dienām). Dzimumgatavību sasniedz 7–10 mēnešu vecumā. Dzīves ilgums – 10 gadi.

 

Sagatavoja Laura Līdaka

 

Latviski: Mazais planētājkuskuss
Angliski: Sugar Glider
Latiniski: Petaurus breviceps
Krieviski: Летяга сумчатая карликовая


Kalendārs

30 31 01 02 03 04 05
06 07 08 09 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 01 02 03 04

 

biletes_zoo.jpgdarbalaiks_zoo.jpg 

biletes_ciruli.jpgdarbalaiks_ciruli.jpg

zirafe_web.jpg

 

eSkolaBaneris.gif

LVAFbaneris.jpg

LMTbaneris.jpg

Ventspils.jpg

Brivosta.jpg