Eiropas rudā lapsa

Dzīves vide un pielāgojumi

Apdzīvo visdažādākās vietas – priekšroku dod jauktiem, mozaīkveidīgiem biotopiem, piemēram, mežam ar krūmājiem, mežmalām, pilsētu parkiem. Sastopamas, piemēram, Londonas, Parīzes, Stokholmas centrā, par Rīgu nemaz nerunājot. Kalnos dzīvo līdz 4500 m virs jūras līmeņa.
Katrai lapsai ir sava teritorija, tajā izmanto vairākas alas, kuras atsavina iepriekšējiem saimniekiem (piemēram, āpšiem, citur areālā – murkšķiem, trušiem) vai izrok pašas. Lielāko – galveno alu izmanto dzīvei ziemā, dzemdībām un mazuļu audzēšanai. Ieejas tuneļi ir līdz 10 m gari un ved uz midzeņa kameru 1–3 m zem zemes virsmas. Alai var būt tikai viena ieeja, vai arī vairākas – līdz pat 19. Teritorijā izkaisītās citas, mazākās alas izmanto negaidītās situācijās un kā barības glabātuves. Vienu un to pašu galveno alu var izmantot vairākas lapsu paaudzes.

Barība un barošanās

Rudās lapsas ir visēdājas, izmanto ļoti daudzveidīgu barību, kāda vien pieejama ļoti plašā sugas areāla dažādajās vietās. Lapsas barībā reģistrēti ap 300 dzīvnieku sugu. Pamatbarība ir grauzēji, bezmugurkaulnieki un augļi. Barības objekti lielumā var būt no 0,5 cm gariem kukaiņiem līdz 1,5 m augstajai Japānas dzērvei. Bezmugurkaulnieki – kukaiņi, gliemji, sliekas, vēži. Augu barība – mellenes, āboli, plūmes un citi augļi. Parastākie medījumi – peles, strupastes, zaķi, truši, uz zemes perējošie putni (un arī to olas), abinieki, sīki rāpuļi un zivis. Lapsas var pievarēt briežu mazuļus – Skandināvijā lapsu uzbrukumi ir galvenais jaundzimušu stirnēnu mirstības cēlonis. Lapas barojas arī ar maitu, pilsētās rakņājas cilvēka atkritumos, ēd no pagalmos atstātām suņu bļodiņām.

Lapsa ik dienas apēd 0,5–1 kg barības. Rudajām lapsām salīdzinājumā ar ķermeņa izmēru ir relatīvi neliels kuņģa tilpums – vienā reizē tās var apēst barības porciju, kas ir aptuveni 10% no to ķermeņa.

Lapsu asā dzirde ļauj tām atrast sīkus zīdītājdzīvniekus garā zālē. Medībās palīdz spēja skrējienā sasniegt 72 km/h. Spēj arī pārlēkt līdz 2 m augstus šķēršļus. Barību galvenokārt meklē krēslā, bet apdzīvotās vietās – naktī.

Lapsas medī vienatā. Barību meklējot, vienā naktī var veikt 8 km. Kad barības daudz, veido rezerves nebaltai dienai – barību glabā 5–10 cm dziļās bedrītēs. Parasti veido daudz sīku glabātuvju – drošībai, lai neiznāktu zaudēt visus krājumus vienā reizē, ja krātuvi uzietu cits dzīvnieks. Lapsām ir ļoti izteikta īpašuma izjūta, savā barībā tās nevēlas dalīties ne ar vienu (izņēmumi ir tikai tēviņi, kas piedāvā barību mātītēm riesta laikā, un, protams, mātes, kas baro savus mazuļus).

Sabiedriskā uzvedība

Lapsas dzīvo ģimenēs un pa vienai. Parasti monogāmas, bet iespējama arī poligāmija, sezonas laikā gan mātītēm, gan tēviņiem iesaistoties ar vairākiem partneriem. Vienā alā var dalīties vairākas lapsu mātītes, kas pārojušās ar vienu un to pašu tēviņu. Pastāv iespēja, ka pārim mazuļus audzēt palīdz jaunas mātītes no pāra iepriekšējo metieniem, kas pašas nevairojas.

Vairošanās un dzīves cikls

Dzimumgatavību sasniedz 10 mēnešu vecumā. Apaugļotā olšūna implantējas dzemdē 10–14 dienas pēc sekmīgas pārošanās. Grūsnība ilgst 49–55 dienas. Tēviņi apgādā savas dāmas ar barību līdz dzemdībām un pēc tām, bet neiet iekšā alā un ļauj mātei pašai audzināt mazuļus. Metienā var būt 1–10 mazuļi, vidēji – 5. Piedzimstot tie sver 50–150 g. 9–14 dienu vecumā mazuļiem atveras acis. Dzimto alu pirmoreiz atstāj 4–5 nedēļu vecumā, baroties ar mātes pienu pārstāj 8–10 nedēļu vecumā.

Lapsu dzīves ilgums savvaļā ir 5–8 gadi, bet nebrīvē var nodzīvot 20 gadus un ilgāk.

Dažādi fakti

Daudzi lapsas uzskata par apdraudējumu mājputnu fermām un kūtīm. Lapsas pamatā medī savvaļas dzīvniekus, taču atsevišķi indivīdi var iemācīties zagt vistas, ja atklāj, ka mājputni nav pietiekami pasargāti pret lapsas tīkojumiem. Uzbrukumiem visvairāk pakļautas ir brīvi klīstošās vistas, tā ka vislabākā izeja izvairīties no zudumiem ir turēt mājputnus drošā mītnē. Nožogojumam jābūt vismaz 2 m augstam (bet bijuši gadījumi, kad lapsa pārvarējusi arī šādu žogu).

Atsevišķos gadījumos lapsas var nokost arī nesen dzimušus jērus un kazlēnus. Izņēmuma situācijās no lapsām cietušas pieaugušas aitas un kazas, dažreiz – teļi.

Rudajai lapsai savvaļā bez rudā krāsojuma ir vēl divas krāsu formas. Aptuveni 25% savvaļas īpatņu ir tumšs papildu raksts, parasti – zīmējums uz sejas, svītra pār pleciem vai visgarām mugurai. Otra krāsu variācija ir sudrabainā (krāsa var variēt no izteiktas sudrabainas krāsas līdz gandrīz melnai), kas sastāda 10% no rudo lapsu pasaules savvaļas populācijas. No šīs savvaļas lapsu krāsas variācijas cēlušās fermās audzētās sudrablapsas.

Mūsdienās kažokādu ieguvei fermās izaudzēto sudrablapsu daudzums pārsniedz jebkuras citas sugas produkciju, atskaitot, iespējams, Amerikas ūdeles. Visizplatītākā fermu lapsu krāsa ir sudrabotā, bet var būt gandrīz jebkuras krāsas kažokādas, ieskaitot baltpunktotas un balti plankumotas.

Informācijas avoti

Hoffmann, M. & Sillero-Zubiri, C. 2021. Vulpes vulpes (amended version of 2016 assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T23062A193903628. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-1.RLTS.T23062A193903628.en. Accessed on 30 August 2023.

Britannica, T. Editors of Encyclopaedia (2023, August 18). red fox. Encyclopedia Britannica. https://www.britannica.com/animal/red-fox-mammal

Copy Citation

Fox Farming. Fur Institute of Canada. https://fur.ca/fur-farming/fox-farming/