Austrumu pundurkalitrikss

Aizsardzība

• 2020. gadā austrumu pundurkalitrikss iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā jutīga suga (VU – Vulnerable).
• 2020. gadā pundurkalitriksam izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme), pašlaik to koordinē Belfāstas zoodārzs, Apvienotajā Karalistē (Lielbritānijā).
• Pundurkalitrikss iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide un pielāgojumi

Pundurkalitriksi dzīvo galvenokārt upju piekrastēs, kur ir biezs pamežs, laba redzamība un mīt daudz kukaiņu. Šo zvēriņu blīvums var būt ļoti liels – reģistrēts pat pāri par 200 pundurkalitriksu uz kvadrātkilometru. Var dzīvot arī lauksaimniecības rajonos un nelielos meža puduros cilvēka mītņu tuvumā.

Vislielākā pundurkalitriksu aktivitāte ir vēlos rītos un vēlās pēcpusdienās. Galvenokārt uzturas pamežā. Pārvietojas, lēkšojot pa horizontāliem vai slīpiem zariem. Var veikt tālus, horizontālus lēcienus un lēkāt arī vertikālā virzienā.

Visa grupa atpūšas, saritinājušies kopā uz lapaina zara 7–10 m augstumā.

Barība un barošanās

Pundurkalitriksi ir visēdāji. Svarīga barība ir koku sula un sveķi. Pundurkalitriksu zobi ir pielāgoti atveru veidošanai koku mizā, kur turpmāk sūcas gumijveidīgie sveķi. Katras pundurkalitriksu grupas teritorijā ir viens vai vairāki koki, kas ir no vienas vietas sacaurumoti sveķu ieguvei – uz mizas kvadrātmetru var būt simtiem caurumiņu. Pundurkalitriksi pat divas trešdaļas sava laika iztērē koku mizas caurumošanai. Ēd arī sveķu pievilinātos zirnekļus un kukaiņus. Ēd arī augļus, ziedus un lapas. Dažreiz apēd pa sīkam rāpulim.

Pundurkalitriksu sacaurumotos kokus mēdz “uzurpēt” rudgalvas tamarīni, lai arī barotos ar sveķiem.

Sabiedriskā uzvedība

Pundurkalitriksi dzīvo nelielās grupās, kurās ir 1–2 pieauguši tēviņi un 1–2 pieaugušas mātītes, bet sezonā vairojas tikai viena no mātītēm. Grupā var būt 2–15, visbiežāk 5–9 dzīvnieki. Grupas teritorijas ir nelielas, parasti tikai 0,1–0,4 ha, apkārt vienam vai diviem sacaurumotajiem sveķu kokiem, kas kalpo kā pastāvīgs barības avots visu pundurkalitriksu grupu un kur grupa uzturas 80% no visa laika. Ja kādu iemeslu dēļ sveķi vairs nebūtu pieejami, visa grupa pārvietotos uz citu vietu, kur būtu atbilstošs barības avots. Pundurkalitriksi teritoriju iezīmē ar dziedzeru sekrētu.

Vairošanās un dzīves cikls

Grūsnība ilgst 130–150 dienas (4–5 mēnešus). Tāpat kā citiem kalitriksiem, metienā ir 2 mazuļi (bet var būt arī pa vienam mazulim un retos gadījumos – trīnīši). Tikko piedzimis mazulis sver 16 g. Tēviņš gan asistē dzemdībās, gan vēlāk piedalās mazuļu aprūpē. Pirmajās 2 nedēļās mazuļi prasa nepārtrauktu uzmanību. Tēvs nes mazuļus uz muguras un mātei to atdod vienīgi uz zīdīšanu. Mazuļu nēsāšanā piedalās arī pārējie grupas locekļi. Ar mātes pienu mazuļi barojas 3 mēnešus. Dzimumgatavību sasniedz apmēram 18 mēnešu vecumā.

Mātītēm ir divi zīdekļi.

Nebrīvē var sasniegt 16 gadu vecumu.

Dažādi fakti

Pundurkalitrikss ir sīkākais primāts Jaunajā Pasaulē un sīkākais mūsdienu pērtiķis. Pieaudzis pundurkalitrikss sver 107–141 g.

Pundurkalitriksam Dienvidamerikā ir daudz iesauku, t.sk. “kabatas pērtiķītis” (spāniski – “mono de bolsillo“) un “lauvēns” (“leoncito“).

Pundurkalitriksus mēdz pārdot kā mājas mīluļus. Ja pundurkalitriksu mazuli atņem tā ģimenei, tas no depresijas var aiziet bojā. Pundurkalitriksi ir grūti turami mājas mīluļi, kā mazuļi tie prasa barošanu ik pa 2 stundām. Pieauguši tie mēdz sviest saviem saimniekiem ar fekālijām un kost.