Austrumu pundurkalitrikss
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Primates – primātu kārta
- Callitrichidae – kalitriksu dzimta
- Cebuella niveiventris – austrumu pundurkalitrikss
Aizsardzības statuss
Izplatība un dzīves vide
Austrumu pundurkalitriksi sastopami Amazones lietusmeža dienvidrietumos – Brazīlijā, Bolīvijā, Ekvadorā un Peru. Galvenokārt dzīvo mežos ap upes malām.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Pundurkalitriksi, kā vēsta nosaukums, ir ļoti maza izmēra pērtiķi. Ķermeņa garums ir tikai no 11 līdz 15 centimetriem! Tēviņi sver no 100 līdz 125 gramiem, bet mātītes ir lielākas – no 125 līdz 140 gramiem. Austrumu pundurkalitriksa aste ir garāka par ķermeni – no 17 līdz 23 centimetriem. To izmanto līdzsvaram, pārvietojoties pa koku zariem.
Pundurkalitriksi ir aktīvi dienā un dzīvo grupās, kurās visbiežāk ir no diviem līdz deviņiem dzīvniekiem. Grupa ieņem teritoriju ap vienu vai diviem kokiem, no kuru sveķiem pārtiek. Ja sveķi izbeidzas, grupa meklē jaunu teritoriju.
Barošanās
Pundurkalitriksi primāri barojas ar koku sveķiem un sulu. To zobi ir īpaši pielāgoti, lai grauztu koku mizu un veicinātu to sveķošanos. Lielākajai daļai primātu nagi ir plakani, līdzīgi kā mums, bet pundurkalitriksiem tie ir asi, lai rāptos pa koku mizu un kasītu sveķus. Papildus sveķiem pundurkalitriksi ēd kukaiņus un nedaudz arī augļus.
Vairošanās
Kalitriksi ir ļoti sociāli. Līdzīgi kā citiem kalitriksiem, grupā vairojas viens monogāms pāris – mātīte ar galveno tēviņu. Grūsnība ilgst apmēram 4,5 mēnešus. Mazuļi dzimst divas reizes gadā; izteiktas sezonalitātes mazuļu dzimšanai nav. Lielākajā daļā gadījumu dzimst dvīņi, par kuriem pārējie grupas locekļi palīdz rūpēties.
Mazuļi barojas ar pienu apmēram trīs mēnešus. Pilnīgi neatkarīgi tie kļūst 15 līdz 17 mēnešu vecumā. Pundurkalitriksi dzīvo 10 līdz 12 gadus.
Sugas saglabāšana
Sugu apdraud dzīves vides samazināšanās mežu izciršanas un derīgo izrakteņu ieguves dēļ. Mīlīgā izskata dēļ sugu apdraud arī nelegālā tirdzniecība. Ja meklē eksotisku mājdzīvnieku, vienmēr pārliecinies par tā izcelsmi un to, cik sarežģītas ir rūpes par to!
Informācijas avoti:
https://www.iucnredlist.org/species/136865/259088767
Boubli, J.P., da Silva, M.N.F. Rylands, A.B., Nash, S.D., Bertuol, F., Nunes, M., Mittermeier, R.A., Byrne, H.,
da Silva F.E., Röhe, F., Sampaio, I., Schneider, H., Farias, I.P. and Hrbek, T.P. 2018. How many pygmy
marmoset (Cebuella Gray, 1870) species are there? A taxonomic re-appraisal based on new molecular
evidence. Molecular Phylogenetics and Evolution 120: 170-182
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
